MrVirsaitis

Ir cilvēki kas zobpastas tūbiņas spiež no gala.
Ir cilvēki kas to dara sažņaudzot vidu.
Vieni otrus nesaprot.

Šorīt braucot uz darbu ierastā SWH Rock vietā ieslēdzu Relax FM. Ieskanējās Lou Bega gabals I wanna be lonely. Pizģec cik labs gabals! Uzreiz atcerējos ka vakarā, kad būšu pabeidzis sencim remonta palīgdarbus Kauguros, ōmes dzīvoklī, braukšu uz mājām un varēš pabūt viens. Ar kādu "garšīgo" un Minecraft sesiju Pornlendas serverī. Dāma nebūs mājās. Viss ir labi, bet vajag arī atpūtu vienam no otra. Sevišķi ja 2 nedēļas ir pavadītas kopā gandrīz ik mirkli no pamošanās līdz gulēt iešanai. Atvaļinājums..

Jūtos mazliet iesprūdis šajā dimensijā. Gan jau ka tikai tāpēc, ka šobrīd man ir garlaicīgi un nepietiek ar visu ko apkārtējā vide man sniedz.

Un ja cilvēki, bļe, beidzot iemācītos iet uz citu telpu ja grib parunāt pa telefonu ar ieslēgu skaļruni, that would be great.

Savās 5 min turbopusdienu pauzēs skatos Kolbēra late show izgriezumus par Trampa nedienām un pamazām sāku nogurt no tā farsa kas pasaules politikā notiek. Gribu klusu, mierīgu planētu sev vienam pašam bez civilizācijas un tādā garā. Bez sievietēm, bez idiotiem, bez primitīvas huiņas. Vien ar dažiem labākajiem draugiem kuri dzīvotu vismaz 3 dienu gājiena attālumā katrs un sarunāties vienalga varētu ar telepātijas palīdzību. Vnk dzīvot kalnos, paša muskuļiem būvētā būdiņā un aizmirst par jebkādām citām rūpēm.

Rutīna attiecībās iestājas tieši tad kad parādās pirmie kopīgie pienākumi.

No sākuma cilvēks ir viens. Un es uzsveru viens, nevis vientuļš.
Ir darbs, kurā strādāt, pelnīt iztiku un nogurt. Un ir privātā dzīve kurā dzīvot, atpūsties un darīt visu kas ineāk prātā.

Nākamais posms ir kad cilvēks iepazīstas ar savu partneri.
Nu vairs cilvēks nav viens. Ir, bet nav. Tāpat strādā, pelna iztiku un nogurst. Bet privātajā dzīvē ir viens kompanjons ar kuru kopā dzīvoties, atpūsties un darīt visu kas ienāk prātā.

Tad šie indivīdi sāk dzīvot kopā, jo šķietami foršāk ir dzīvot kopā un visu laiku dzīvot, atpūsties un darīt visu kas ienāk prātā. Neizlaižot ne mirkli.
Šajā iluzorajā stāvoklī šie indivīdi aizmirst par to ka vajag pabūt vienatnē. Lai var sailgoties pēc otra cilvēka.

Pēc tam parādās pienākumi, viens pēc otra. Domāt par kopīgām maltītēm nedēļu uz priekšu, dalīt veļu krāsainajā un atsevišķajā sekcijā. Palīdzēt viens otra vecākiem, ģimenes locekļiem utt.

Un nemanot pienāk brīdis kad no rīta mosties, jo ir pienākums braukt uz darbu. Darbā strādā un nogursti, jo ir pienākums pelnīt iztiku lai varētu privātajā dzīvē atpūsties un dzīvot, un darīt to kas ienāk prātā. Pēc darba kāp auto un brauc uz mājām, uz privāto dzīvi. Tikai ne vairs lai dzīvotu, atpūstos un darītu kas ineāk prātā, bet nodoties nākamajai kaudzei pienākumu. Nezinot kā otram indivīdam pateikt ka gribi atpūsties un pabūt viens. Pilnīgi viens. Bez jautājumiem - par to vai "tu no manis noguris esi?", vai "es tev apnīku?", vai tādā garā. Grūtāk ir tad kad otram indivīdam konstanti vajag un gribas būt starp cilvēkiem, un ne brīdi neprasās vienkārši noraut rokasbremzi pasaules karuselim un izkāpt pie kāda ezera un palikt uz kādu mēnesi vai gadu.
Nākamā mentālā grūtības pakāpe ir sadzīvot ar domu, ka pat atpūta (kaut vai kino, vai teātris, vai pastaiga vai brauciens uz restorānu) ir jāieplāno laicīgi un šī "atpūta" arī šķiet kā pienākums. Pienākums uzturēt attiecību dārziņu tīru no nezālēm.

Darbs + pienākumi. Mājas + pienākumi. 0 dzīvesprieka. 0 atpūtas. Ir tikai nogurums. Konstants nogurums. Grūtīna.

Pēc 48 stundām pamodīšos mežā. Izdarīšu rīta tualeti, izsmēķēšu vienu "garšīgo" un likšos atpakaļ šūpuļtīklā vēl uz kādu stundu. Pēc tam paēdīšu fixas brokastis un iešu makšķerēt uz Gauju. Kad apniks, iešu atpakaļ uz apmetni un gādāšu malku ugunskuram nākamajai naktij.

Un, ja viss tomēr iegrozīsies Lauvām labvēlīgā gultnē, pēcpusdienā apēdīsim pa marciņai un pret saulrietu peldēsim citā dimensijā.

Lūk, tā būs jau 3. ikgadējā Lauvu bara "Pornlenda". Šogad liešu sevī virssaiša enerģiju.

Pirms dažām dienām secināju ka gandrīz 2 mēnešus jau dzīvoju Mītavā. Daudz kas ir mainījies un tajā pašā laikā šķiet ka nekas tāds īsti vēl nav piedzīvots. visādi darbi, talkas, Līgo, radinieka atpūšanās psihenē. Par laimi pašam pēc pusotras nedēļas beidzot būs iolgi gaidītais atvaļinājums. Jūnijā sastrādāts labi, tāpēc jābūt rekordalgai. Tad arī beidzot varēs kā cilvēks atpūsties.

Un beidzot ir sarunāts ar Krišīņu un Lienīti aizfoties pie Usmas ezera uz kādu pusnedēļu. Bet pirms tam šajā nedēļas nogalē jāiemēģina sava jaunā (pirmā pašpirktā) bada pātaga lai zinātu kādus uzlabojumus pludiņam un pārējām lietām vajag veikt.

Atpūta, es esmu gatavs Tev atdoties! :)

Uff kas par mēnesi. Braukāšana no Mītavas uz Silakrogu un atpakaļ katru darba dienu ir vienlaicīgi gan nogurdinoši, gan meditatīvi. Tizli ir tas, ka autiņam tomēr kondiška nestrādā. Esi nolādēta iepriekšējā auto īpašniece. Naba Pīlēns, atklājas ka dabūjis ciest pamatīgi, un ne tikai iepriekšējās īpašnieces liekā svara dēļ. :D

Pa ilgiem laikiem nopietna slimības lapa bijusi ar visu antibiotiku kursu un temperatūrām ap 39,8. Skatoties uz gaišo pusi - neliela atpūta no darba bija pašā laikā. Redzēsim kā tas atspoguļosies algas lapiņā, dammit.

Viens no galvenajiem atpūtas notikumiem laikam bijis datorspēļu vakars ar Skrandu pie ZiedZ. Rocket League rlz. :D

Svelme atņem 'velmi normāli domāt un rakstīt pieklājīgiem, paplašinātiem teikumiem. Gribas visu izdarīt maksimāli ātri un darbefektīvi lai pēc iespējas ilgāku laiku varētu laiskoties. Es sevi mierinu ka tas nav mans slinkums, bet cilvēka daba. Un man vienalga kā ir patiesībā. :D

Peldējies vēl neesmu, bet ceru ka rīt atklāsim sezonu Staicelē. Galu galā domāju ka tā būs pelnīta balva par to ka brauksim palīgā jaukt šķūni un klēti nost. Demolition works, here we come! :D

Labrīt, klabkaste!

Pēdējās nedēļas laikā esmu uzkrājis lielu nogurumu un muskuļu sāpes. Pārvākties uz jaunu pilsētu nav viegli, pat ja tas tiek darīts savlaicīgi un pamazām. Jauni izaicinājumi. Jaunas iespējas. Man šķiet ka ar brāli brauksim biežāk copēt.

Nepiedienīgi izlaidu marta mēnesi. Nepārliku atgādinājumu. Pēdējā laikā jūdzos darbos. Tik daudz darāmā ka nav pat laika uz toču aiziet un vēl pīkst ka rezultātu nav. Kā tad var gaidīt rezultātus no faktiskas darbības, ja ar administratīvo slogu smacē ik uz soļa. Rīkojums tāds, sapulce šitāda un tad vēl pa vidu tas debilais kretīns Muraško ar savu grāmatas projektu. Goč pendel, visi uzņēmumā, sākot ar mani un beidzot ar ražošanas ceha apkopēju, gaida kad projekts noslēgsies un varēs ar plašu un skaistu žestu iespert pa dirsu viņam tik stipri, ka tas radīs vēl vienu lielos sprādzienu.
Pietiks par darbu.

Auto. Nopirku auto. Par sviestmaizi, bet vēl jāiegulda tikpat cik maksā puse šīs sviestmaizes. Tas nekas. Pēc mēneša manai Rīgas ērai pienāks gals. Sākšu dzīvot Mītavā un braukāšana uz darbu būs ērtāka ar auto nevis 2 sab transp.

Un vispār, nedēļas nogalē kapitāli noreibu. No Madridesi, no Kolumbijas, no Mērijas Džeinas un nākamajā naktī vēl ar Lūciju sadraudzējos. Pēdējā man atkal atvēra acis uz ko jaunu.

Tagad jākrāj piķis lai redzētu planētu savām acīm. No visuma.

Par cilvēka spēju uz empātiju izrunājās ar sakāmvārdu "Pamēģini pastaigāt cita kurpēs".
Reizēm patiesības meklējumiem vajadzētu aizdomāties par daudz tuvāku un personiskāku versiju - pamēģināt pastaigāt paša kurpēs. Pamēģināt pastaigāt kurpēs (uzvalka, vai tml.) un saprast vai tas kādā maģiskā veidā nemaina pašsajūtu un dzīves kvalitāti.
Pārdomu radio pēc šopinga nedēļas nogalē.

1. Fix something that is easy to fix. The chair that has been squeaking for the last year needs WD40. The Halloween candy that has been in the bowl in the reception area needs to be thrown away. The stack of reports that you will never read but makes you feel guilty needs to go in recycling. Do it!

2. Listen to the people around you who are closest to the work. The service technicians or the customer service reps are the ones who really know what’s going on. It may sound like they are complaining but take a good listen; you may learn something that will improve your own performance. Or, you will at least stop feeling sorry for yourself.

3. Make the hard phone call. Admit it, you have been putting it off. The mean guy who is quibbling with the bill – call him and settle it to get it over with. The lawyer who overcharged you – call her to figure out a new price. The custodians who need to fix the sink in the break room – call them. The little annoying things nag on you.

4. Respond to the hard emails. There is a category of emails that don’t get deleted because you know you have to deal with them eventually. Today is that day. These are the emails that are complaints or require you to fill out a form or a meeting request with someone who you don’t want to meet with. The emails won’t go away even if you put them in a folder. Hit the reply button.

5. Do the on-line training. It could be the new software, could be the new performance review system, could be HR training of some sort, could be safety training or any number of things that you don’t have time or want to do. It won’t go away so start it and be happy when you hit that “COMPLETE” button.

6. Turn off FB and Instagram for the day. Everyone will really look like they are having a perfect day compared to yours. Which is better? Longing on the beach and skiing versus doing things that you have been putting off. Save yourself the torture.