MrVirsaitis

Piezīmēju sev vienu džeza mākslinieku: https://www.youtube.com/watch?v=le-e37ZMck8

Jānoskatās kādā brīvbrīdī.

Vakar necerēti izgāju tehnisko apskati ar pirmo reizi.
Mazie svētki.

Vēl 3 nedēļas līdz Pornlendai.

Man patīk kad Steam ierubī normālas atlaides. Tikko iegādājos 2 spēles kopsummā zem 6 EUR kas bija manā wishlist kādu brīdi. Sauksim to par agru dzimšanas dienas dāvanu sev :)
Būs ko darīt drēgnajos rudens un ziemas vakaros kad apniks ar čaļiem sēdēt Minecraft serverī vai dot spāņiem pa pakaļu iekš Rocket League.

Fuckyesss! Tikko ar Lauvām vienojāmies par šī gada Pornlendas nedēļas nogales datumiem. Tetovējam kalendāros.
Un šogad tiešām būs izdevies pasākums, jo Halējs biļetes uz galaktiku jau sadabūjis. Un vēl ir vismaz pusotrs mēnesis lai asinātu nažus un cirvjus, rūpētu šūpuļtīklus un brezentus nojumēm pār tiem, un vispār lai bez stresa pieteiktu atvaļinājuma dienas un sagatavotos.

Motherfucking episka sajūta!

Un galvā sāk skanēt dziesma kas skanēja vienā no pašām jaunākajām X-failu sezonu sērijām. Kad Malders apēda maģiskās sēnes un tripoja visu nakti. Miranda Lambert - Somethin' Bad.

...mana doma.

Ja laiks ir vienīgā un pa īstam vērtīgā valūta (vai arī jāsaka savādāk - ja laiks ir vienīgais un pa īstam vērtīgais dārgums kas mums ir) un lielie pasaules viedie saka ka manā vietā dzīvi nenodzīvos neviens cits un tā ir mana unikāla pieredze. Piejaucot klāt šo pašu viedo cilvēku atziņas ka laiks, kā bagātība, jātērē ar cilvēkiem kuri ir vērtīgi vai ar kuriem ir labi, tad kāpēc, pie velna, man ir smaga sirds kad mutere paprasa kad aizbraukšu pie viņas. Tērējot laiku tam nav ne vērtīgi ne patīkami. Un nē, es neesmu ļauns, psihopāts, vai tml. Jo es nerīkojos tā kā man liek manas ļaunās balstiņas galvā. Es vienkārši uzdrīkstos saukt lietas īstajos vārdos.

Gluži kā Daniels Sloss savā otrajā Netflix standup sērijā Jigsaw. Tas čalis ir ģeniāls.

Par spīti visam pandēmijas apstāklim, vakar atvēru pasūtījumus uzņēmuma sistēmā par diezgan pieklājīgu summu. Kā jau parasti.

Šorīt nodaļas ikrīta 15 min videokonferenci atklājot, CEO pateica ka ja varētu, uzliktu man par godu fonā Metallica - Hero Of The Day dziesmu.

Priecāties par to ka iespējams mani tiešām uzskatīja par varoni vai meklēt zemtekstu jo patiesais dziesmas message īsti nav tāds?


Ai, šodien saule aiz loga spīd. Izvēlos būt priecīgs un pozitīvs! :)

Un ko patiesībā testē ar šo gripveidīgo vīrusu?
Cik ātri un plaši izplatās ziņas?
Cik ātri ir spējīgi reaģēt pasaules atbildīgie dienesti?
50 citus parametrus?

Šis vīruss ne tik ļoti inficē fiziskus ķermeņus, kā tas inficē prātus.
Proti, jebkura doma, kura kļūst populāra izplatoties, ir kā vīruss. Tā inficē prātus nokļūstot saskarē ar šo domu/informācijas liesmiņu. Jebkurā formātā - tv, radio, ziņu lentē, tviterī, instagramā, un sazin vēl kur tagad cilvēki spieto. Un ar informāciju ir tā kā tajā sacījumā: "once you learn, you cannot unlearn". Ar laiku var aizmirsties, kad tā vairs nav populāra tēma, bet imūni ir tikai tie, kuriem nav pieejas informācijai.

Svarīgi ir tas kā katrs uztver to un ko ar to dara. Vienkāršoti varianti ērtības labam - uztraucas vai neuztraucas. Izdari secinājumus, pieņem lēmumus un saproti kāds varētu būt rīcības plāns, ja kaut kas notiek ar tevi pašu vai taviem favorītajiem tuviniekiem, par kuriem tev nav vienalga.

--

Vienkārši ir tā ka mani šorīt izbesīja tas ko dzirdēju 900 sekundēs kad jau slēdzu durvis vaļā lai dotos uz darbu - cilvēki Itālijā bija uztaisījuši melnā humora skeču video. maigi izsakoties tas tika uztverts neviennozīmīgi un cilvēki sāka (kārtējo reizi jau) dirskutēt par to cik tālu melnais humors ir humors. Ībļi. Humoram robežas (ja tādas vispār ir) ir tik tālas, cik tālas ir katra cilvēka aprobežotības paliekas. Šajā laikā jo sevišķi vajadzētu smieties par visu un tik bieži cik vien iespējams. Faking dabiskais C vitamīns un laimes hormoni stiprina imunitāti bez jebkādām drapēm. Un smiešanās arī paildzina mūžu (itkā).
Smeķēšana saīsina mūža garumu (itkā).

Vajag pīpēt pareizas lietas.

Meklēju informāciju par to kā ieguldīt ASV startapos. Cik droši? Kā to darīt? Kādi nodokļu pigori jāņem vērā?
Nagi niez jau pārītī ieguldīt.

Domājot par ieraksta tēmu vienkārši pacēlu acis un apgriezos ap savu asi sēžot biroja krēslā. 

Besī pamanīt lietas kuras mani kaitina.

Es gribu mieru un atpūtu. Gribu pabūt viens kādu nedēļu. Izlēgt telefonu, prom no civilizācijas.

Cilvēki šobrīd ir apnikuši.



Tajā pašā laikā gaidu jauno Sons of Apollo albumu.

Ir sarežģīti turēt roku uz pasaules notikumu pulsa un neapmulst. Trampa impīčments & sekas, visādu radikāļu uzvestas performances ar mēŗki piesaistīt uzmanību un dabas dusmas. Un vēl, un vēl, un vēl... Dažkārt lielas pūles prasa tajā visā sviestā neapjukt un gaglabāt iekšēju zen. Un tam palīdz daudz filizofisku atziņu. Ļoti patīk ieklausīties viedokļos un sadzirdēt kādu jaunu teoriju. Pat ja tās gluži nesaskan ar manu. Mācēt ieklausīties un spēja atlaist stresu tajā brīdī kad klausies ir ļoti meditatīvs pasākums. Vienalga vai klausies kāda stāstus par ayahuasca pieredzi vai citām tripveida epizodēm, vai klausies jūtūbē lekcijas un podkāstus par zinātnes tēmām.. kvantu datoriem, melno matēriju vai projekciju teorijas un virknes teorijas plusiem un mīnusiem. Ir skaidrs ka mēs tieši šobrīd esam mikrosolīša attālumā no kaut kādas mega atklāsmes par visumu un tā uzbūvi kas mainīs to kā mēs skatamies uz lietām. Bet tajā pašā laikā nevajag aizmirst arī to ka visums jau ir visos iekšā. Un ja nometam fizisko čaulu, piedzīvojam Ego nāvi psihodēlijas ceļojumos, utt... viss kas paliek ir novērotājs iekšā katrā no mums.