.sen, skolas laikā rakstīju kko sentimentāli apcerīgu par cilvēkiem kā aizmirstiem punktiņiem kādā skicē.
baltajā naktī kļuvu par sarkanu punktiņu metjū bo. interaktīvajā gleznojumā.
vēl bija daudz līksmas līdzdziedāšanas sērajiem veidenbauma pantiem, uztrāpījām arī uz briesmīgi asarainu studentfilmu, taisni tik šausmīgu, ka bail aizrīties smejoties

imaginārā v-diena alias regīnu diena savkārt aizvadījās sen nebijušā kīnō maratonā, noskatot dokfilmas gan par veco labo bītlu frīdu, gan vecajām, ņiprajām ōmītēm, gan vecajām labajām padomijas metodēm radioaktīvu vielu noplūdes nokušināšanā, noslēdzot visu ar dažiem pudiem sāls indijas tuksnesī

visādi citādi notikusi atgriešanās ierastajā ritmā - pliki onkuļi pirms brokastu kafejas, plikas tantes pēcpusdienās