Garastāvoklis:

apņēmīgs

trīsas lietas
.pēdējā laikā daudz klusuma un nemiera ar un ap sevi.
laikam tāpēc vajag apkopot kko labu.

vienkārt) jānokārto beidzot šodien pēdējais ex, citādi nav smuki - oficiālā sesija galā, bet es vēl te ļeckājos un raustos no visādiem onkām-filosofiem :)

divkārt) sestdien mani 3x pāris stundu laikā nosauca par "maloļetku" (khe, manos, pa vecam standartam, bez piecām minūtēm vecmeita gados) -

1. nomaļa man rajona bibliotēka nr.1 - bibliotekārei taisnojos, ka jau gadus 3 neesmu te bijusi un tamdēļ kartiņa nozaudēta. viņa mierina un taujā pēc personas koda, kad to nosaucu, viņa no briļļu apakšas pablenž uz mani vēlreiz un seko frāze: "mana meita arī ir dzimusi -tajā gadā un viņai jau ir bērns!" (tiesa, kas viņai liedza pieņemt iespēju, ka tāds varētu būt arī man, nesapratu..)
2. vēl nomaļāka rajona bibliotēka - tur jau pa durvīm ienākot, pretī nākošā darbiniece gādīgi vaicā, vai meklēju bērnu nodaļu.
3. no nomaļās rajona bibliotēkas braucu mājās tramvajā, līdzās piesēžas 2 vidējie aritmētiskie rajona vietējie - tā starp 30 un 40: blakus ādas jakā latvietis skaidrā, kas cenšas nekomunicēt, priekšā - mazliet iemetis nelatvietis, kas aktīvi cenšas tieši pretējo. znakomstva un devuškas iesaistīšana sarunā gan lāga nevedas - lasa viņa te kaut kādu garlaicīgu filosofiju :) tā nu visu ceļu uzmācīgais biedrs tiek audzināts par uzmākšanos mazgadīgajai (kurai šito dzirdot uznāk smieklu lēkme, kas izsauc satriecošas pārmaiņas līdzbiedru sejās - " vai ta nav?" - labi vēl, ka tam neseko - "ko uzreiz neteici?!" :))
   

 tā nu abpusēji jaukas dienas un laimes visa mūža garumā vēlējumi kulminē šo forštates stāstu :)

trīskārt)