.ķeksīši par latgali
v ceļā mūs izvadīja ar sirsnīgu novēlējumu turpmāk lidot uz slotas (uzzinot galamērķi, ne tāpēc, ka iebrāžamies pēdējās minūtēs, izlēmušas par labu autobusam nevis vilcienam)

v favorītgraustu topam pievienojies smukais borhu dzimtas historisma grausts preiļos
(par to, ka tur meklējams c3po vienīgais graffiti, diemžēl tika ziņots par vēlu)

v gaidīju no velnezera kādu zīmīgu sapni vai vismaz murgu, bet nekā, vien neskaitāmas reizes modos, baudot varžu un putnu korus - visas tās ir glupības par dzīvo radību, kas no šīs vietas vairās. neatnāca pat tie napopleona armijas zēni, kas pāris km tāļāk esot norakti, apļveida kompozīcijā. tik vien kā negaiss pusnaktī, ar vienu gab., skaļi krakšķot, lūztošu koku, piķa melnajā tumsā.

v no rīta modināja skaļas instruktāžas maķenīt lejāk pie krasta -
babushka, na mesto! k chortu upaidjosh

vēlāk stastistiku papildināja sākumskolnieku ekskursija, kur mūsu teltij tika veltīti apmēram 30 "labdien" un divi spļāvieni - aritmētiski ņemot, mums ir diezgan pieklājīga jaunā paaudze.

v jauka tantīte līvānos, neiecietīgs šoferis preiļos, izpalīdzīgs urla maltā un viņa čoms mikriņa šoferis, kas aci nepamirkšķinot atrada veidu, kā ietilpināt starp krēsliem divus rieņus un vēl atrada vietu pasažieriem.

v maltā jau uzplaukušas magones! diemžēl, ielas pretējā joslā.

v un taisni tāds kā stāvi - meža skujām matos, uzrautās zeķēs, attopies pie balti klātiem galdiem, svecēm, skatu uz upi, malkojot vēsu baltvīnu un knakstoties ap ceptām pīlēm, zemenēm un tādā garā.un tā ir rēzekne, kur ik reizi vairāk jūtos kā mājās.

v nebija jau nekāds tūrdefrāns, bet, ar laika diktētiem ierobežojumiem, maķenīt vairāk par 100 km tomēr uzveicām.

pie iespējas tika uzlīsts visos ausgstākajos objektos.
ceriņu, maijpuķīšu, vaivariņu mikslis, kūts un svaigi pļautas zāles smarža kampta aizgūtnēm.