.pa vidam brokastlaikam, parkā konsultēju krievu tantuku par ielas šķērsošanas iespējām otrpus. pus latviski, pus krieviski. viņa, protams, tikai vien mēlē. izskaidroju, laimīga aizgāja.
kamēr es pie sevis pukojos par nepieciešamību pēkšņi atcerēties visādus te viņai vajadzīgos jēdzienus, tikām viņa jau bija pagriezusies atpakaļ, lai noskaidrotu, kā īsti vajadzīgo jautājumu varēja uzdot latviski. iekodu mēlē. sīkums, bet jauki.