.vasara šogad šķiet neparasti gara.
visu laiku sajūta, ka jāsākas paniskajai beigu sajūtai, bet apdomāju - vēl vesels mēnesis.
pilsēta, kas pārsvarā, visu velk garumā.

no vajadzīgā gan arī izdarīts gauži maz.
m-pils plenērs, pēc tizlošanās zem gaujas tilta, pārvērtās fotoplenērā - vispirms, spaidot aizkaltušo ultramarīnu, dabūju to visu sejā un no sejas uz leju, cik nu vien lejāk var, iepriecinot aiz muguras stāvošo tūristu famīliju, kas blenza un blenza, un negāja prom, pēc tam, mazgājot drēbes, atlikušo laiku mālēju pa pusei apakšveļā, iepriecinot kāziniekus no tiltaugšas (re, te mums albūmiņā bildes no baznīcas, te pie turaidas rozes un re, te vēl kkādi puspliki trakie zem tilta).