.un tad tu cilvēks vienu rītu agrāk piecelies (patiesībā vēl neesi aizgājis gulēt, bet tā šai gadījumā ir nebūtiska detaļa) un ieraugi, ka taisni aiz loga 2 m augstumā šķērsu abu māju līdz šim kop-pagalmam stiepjas pelēks dēļu žogs. biju jau aizmirsusi kā ir neredzēt, kas pie kaimiņiem notiek - šķūnīši, kas reiz pildīja tādu pat funkciju, tika nojaukti pirms pārdesmit gadiem un pēcāk, ja arī sēta bija, tad tāds drāšu pinumiņš vien. klaustrofobiski kaut kā.
.man vispār patika (nez, kā nu būs turpmāki) tā zāļainā daļa gar sētas vietu - tur auga gan puķes, gan nezāles, gan puķu zirņi un pa vidu viskādiem čūkšļiem, pudelēm, suņu čurinātavām un tamlīdzīgi, pa laikam arī no nez kādiem dārzu laikiem sadīgušas un sastīgojušas tur auga zemenes - forštatē, 5stāveņu ielenktā pagalmā.