.jā, man vienmēr neizprotama likusies tā pārspīlētā bijība pret personībām, ko kultivē skolā. saprotams, ka grāmatas autors tādā gadījumā ir tikai kaut kāda tāla un mītiska parādība, nevis reāls, reiz dzīvojis cilvēks ar vājībām un vēl citām interesēm bez literatūras.
nu, piemēram, neredzīgais Indriķis, kura dzejotprasme kā tāda man nelikās nekas īpašs (nē, nu protams, viens no pirmajiem un tādā garā), līdz akadēmijas laikā uzzināju, ka viņš paralēli bijis arī gādīgs ģimenes tēvs, kas, akls būdams, bijis prasmīgs amatnieks un saviem bērniem pat kurpes prata pašudināt - tas, lūk, jau manās acīs ir kaut kas, kas piešķir viņam pievienoto vērtību un rakstītajam papildus jēgu.