vaivai.. par to var runāt patiešām ilgi. man interesants un patiess šķiet Tavs ideālo attiecību skatījums, bet, ai, cik neīstenojams savā dzīvē. un neviens cits pie tā nav vainīgs, pirmām kārtām pati nejūtos tik tīra un brīva personība, lai nepieķertos, nepiesaistītos, nesasaistītu otru. brīžam jūtos nožēlojama un necienīga.
atceros Tevis teikto par nelūgtu iekļaušanu plānos. man ir bijušas 2 radikāli pretējas pieredzes un manuprāt tās principiāli atšķīrās ar manu jūtu stiprumu (un baiļu stiprumu "nepazaudēt"). Vienās šo plānu neesamība pazemoja mani, citās deva brīvības sajūtu. Šīs abas attiecības bija gandrīz apgriezti proporcionālas, un, šķiet, ar vienām es maksāju par otrām.