friends [entries|archive|friends|userinfo]
karmena

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jul. 1st, 2026|08:35 pm]

scorpse
Nosvinēsim.

Svinēsim numur viens - es esmu komandējumā. Vācijā. Te pavisam nesen bija +41 grāds, tagad vairs nav tik traki, bet karsti tāpat. Es strādāju garas, garas stundas izstādē, visu laiku esmu cilvēkos, smaidu kolgeit smaidus un īsti vairs nevaru nostāvēt vai pastaigāt, CIK ĻOTI MAN SĀP KĀJAS, un tad pēc tam es ķeros pie otrās maiņas viesnīcā un daru savus parastos darba pienākumus datoros, e-pastos, problēmās, bet bet BET es jūtos kā atvaļinājumā!! Šī ir pirmā reize prom no mājām pēc otrā dēla piedzimšanas (viņam pēc mēneša būs divi gadi) un es nevaru ne izteikt, cik ļoti tā atšķiras no pilnīgi tādas pašas izstādes pirms trim gadiem, kad es te biju pēc pirmā bērna. Toreiz es daudz domāju par to, kā viņiem mājās iet, regulāri sazinājos, sūtīju bildītes un balss ziņas utt. Tagad - tagad es ēdu kebabu un dzeru alu, un, kā jau teicu, jūtos kā īstā atvaļinājumā. Aptuveni tāda ir mūsu dzīve ar diviem bērniem. Un, ja man nav izdevies gana skaidri paust, kāda tā dzīve ir, tad, lūk, te vēl viens fun fact - man februārī bija varen pamatīga darba balle, kur es visādi cēli iznesos ļoti smalkā vakarkleitā ar šlepi, korporatīvām runām no skatuves un balvām. Nu tad tā vakarkleita kopš februāra (un tagad ir, kas mums tagad ir, /paskatās kalendārā/, jūlijs, tātad, draugi), tā vakarkleita kopā ar čupu citu nelaimes putnēnu joprojām guļ veļas groza dibinā. Mītiskais zvērs, ko sauc par tukšu veļas grozu, šitenī mājā nav bijis jau ļoti sen.

Svinēsim numur divi - un šis ir daudz brangāks svinamiemesls - es beidzot esmu atradusi veidu, kā ielogoties cibā no darba datora. Gadiem ilgi es vairs nerakstu cibā (nu, nerakstu pati savus ierakstus, kaut arī lasu jūs visus tāpat kā iepriekš un reizēm saņemos kādam komentāram), jo korporatīvās nostādnes cibu liek pieskaitīt pie Entertainment/Portals un automātiski liedz pieeju. Tā nu es gadiem klusībā ciešu, runāju ar jums tikai savā galvā un nerakstu neko, jo krietns milleniālis neraksta telefonā, besī nemērā. Un tagad es pavisam netīšām sapratu, kā cibā gaužām vienkārši tomēr tikt iekšā, huzzāā bitches. (Un, protams, ka es to būtu varējusi izdarīt agrāk ar visādiem paņēmieniem, taču paņēmieni, kas tiek aktīvi izmantoti, lai piečakarētu darba devēju, maķenīt grauž manu dimanta oliņas spodruma darba ētiku, tāpēc es to nedarīju.) Garš stāstiņš īss, I'll be back, teica Ārnijs un es.
link5 comments|post comment

Sperts internetā [Jul. 1st, 2026|12:34 pm]

shelly
Kad esmu pieaugusi, beidzot saprotu teicienu par vienām durvīm, kas atveras, kad otras aizveras. Tās vienas durvis pieder trauku mašīnai un otras - veļas mazgājamai mašīnai, un es tās virinu uz riņķi vien, uz riņķi vien...
link4 comments|post comment

[Jul. 1st, 2026|10:32 am]

rasbainieks
pirmā jūlija rīts
aiz loga pa trotuāru kursē kaimiņiene ar lapu pūtēju
link6 comments|post comment

Lieveņa būve [Jun. 30th, 2026|11:17 pm]

pajautaa

[lavendera]
Mūra privātmājai jātaisa jauns lievenis (2 pakāpieni), jo vecais ir pamatīgi sadrupis un sašķēlies. Tā kā pilsēta nerūpējas par grāvjiem, pagalms mēdz applūst un mājas gruntsgabals ir mitrāks, nekā vajadzētu. Meistari iesaka taisīt lieveni no terases dēļiem. Mūra mājai? Bet betona lievenis atkal varētu sākt grimt un plaisāt. Kādam ir pieredze? Cik ir normāla cena par to?
link7 comments|post comment

Balss, Nr.13 (01.04.1887.) [Jun. 30th, 2026|09:42 pm]

dooora
No Lubējas (Liezēres draudzē).

Ap 20. martu še notika briesmu darbs. Kādi jauni ļaudis, saķildojušies, kā dzirdams, sieviešu dēļ. Naktī viņi bijuši Laktu krogā. Trīs no tiem (skroders, kurpnieks un seglenieks) devušies ap pulkst. 4 rītā uz māju. Viens no viņu ienaidniekiem ar savu biedri dzinies tiem pakaļ un tos ari panācis un sitis ar kūju katram vienreiz par galvu. Tā kā šis sitējs ir spēcīgs cilvēks un arī ļoti stipra kūja viņam bijusi rokā, tad skroders ar izjauktu pieri bij uz reiz pagalam, tikai savās briesmās nabadziņš vēl atvāztu ķešas nazi rokā turējis un tāpat ar visu nazi uz mutes uzkritis. Otrais ar sadauzītu pieri ar bijis tulit uz zemes, bet vēl kādu dienu sadzīvojis un tad nomiris. Trešais, tikai dabūjis cauru un asinaiņu pakausi, gan ari pakritis no sitiena un izlicies par nosistu, bet kad slepkava pagriezies uz otru pusi, tad šis uztrūcies un aizbēdzis. Slepkava tika tulit cieti saņemts un nodots tiesām. Viņš ari izteicis, ka viens pats esot šo slepkavību izdarijis: viņa biedrs pie sišanas neesot piedalijies.

Glizda Šuba
link1 comment|post comment

[Jun. 30th, 2026|04:16 pm]

alefs
Autoservisa burvis vienkārši nodzēsa ček endžin kļūdu, un volvo darbojas, itin kā nekas nebūtu noticis.

Bet burvis, apzinoties savas maģijas robežas, sacīja arī, ka vispār jau ir jādomā par detaļas nomaiņu. Detaļas cena kopā ar smalkā nomaiņas darba izmaksām jau sāk izklausīties pēc manu un šī auto attiecību pārbaudes.

Un tā arī paliku pārdomās. No vienas puses, šitādus aparātus, kā saka, mūsdienās jau vairs neražo, un es labi zinu, kāpēc šis pie manis savulaik nonāca. Tāpēc man fonā ir intriģējoša, lai gan droši vien arī mazohistiska doma, ka varbūt vienkārši jānomaina motors. Lietota motora cena ir apmēram kā tās detaļas cena – garantijas, ka citam motoram tās kaites nebūs, protams, nav, bet vismaz būtu iemesls tikt pie žiperīgāka dzinēja. Ja man tuvumā būtu kāds mehāniķis, kura likme nav piecītis par katru skrūvi, es totāli šo apsvērtu.

No otras puses, pa iepriekšējo mēnesi, kura laikā volvo ieauga zālē un es pārvietojos ar pieklīdušu folksvāgenu, man bija jādomā arī par autobūves filozofijām un imprintiem, kas rodas, pirmo reizi ar kādu no šīm filozofijām sastopoties. Jo folksvāgenā viss ir tik… pareizi? Par spīti tam, ka konkrētais eksemplārs ir pieticīgs, ne tam tālvadības pults, ne kruīza kontroles. Bet toties logu slotiņu svira slēdzas uz pareizo pusi, ir pilns ar visādām kabatiņām, un vispār, viss, kas ir, darbojas tā, kā tam ir jādarbojas. Un vēl, prikiņ, izrādās, ka arī mazītiņu mašīnīti pilsētā ir tik viegli.

Bet lielākoties jau šis stāsts tomēr ir par vilšanos. Izslavētie “īstie” volvo (tie, kas tapa, pirms viņus vispirms nopirka fords un pēc tam ķīnieši), kuru entuziasti feisbuka grupās dalās ar saviem pusmiljona un septiņsimt tūkstošu nobraukumiem, un visi komentāros raksta, ka vēl tikpat jau droši vien notīts – un tad ir manējais, ar pārskatāmu vēsturi un vecumam relatīvi mazu nobraukumu, un tomēr izrādās, ka šitais defekts neesot nekas neparasts.

Fakjū, volvo.
link6 comments|post comment

[Jun. 30th, 2026|07:21 am]

missalise
Atceros, kā mūs te dzenāja un kaunināja par to, ka darbinieki, kad ievācāmies šajā mājā mēdza atvērt logu izvēdināt telpas, jo te, redz, esot ventilācijas sistēma ar kondicionieriem visur. Realitātē laikam būt jānopērk ventilators arī darbam, jo tas kondicionieris darbojas tikai tad, kad ir vēss un tad pūš aukstu gaisu un ir grūti to izslēgt (visu laiku gļuko un slēdzas iekšā par jaunu). Toties šodien, protams, viss tur mēms un kluss.
link2 comments|post comment

[Jun. 29th, 2026|08:29 pm]

neraate
drīz brauksim šodien otro reizi pelst. nr.3 priecīga peldēja manas bērnības peldvietā, šodien uztaisīju plūmju sulas-vaniļas saldējuma kokteili, mazajā veikaliņā gandrīz bankrotēju, jo palikuši bija tikai dārgie saldējumi, viena vitrīna bija bēdīgi tukša, otra - pilnīgi tukša. mamma pirms braukšanas uz pilsētu (jāiedod ārstam slimnīcas izraksts un pie pedikīra) izcepa sīkiem sirņikus, es divreiz - Irēnas maizes, bet pa lielam jau otro dienu vienkārši gulēju kā plauša. rīt uz darbu
aaaa

jāņogas sārtojas, upenes pa kādai jau melnas, ērkšķogas dažas pat gandrīz ēdamas un zemenes arī vēl ir. strazdi sāk lidot ķiršos. sīki dzeltenajiem ķiršiem apēduši visus kas zemākajos zaros. zaļus, coetus un skābus :D
linkpost comment

[Jun. 28th, 2026|08:32 pm]

au
šodien bijām pie kaimiņiem, viņu telei sākās dzemdības un piedzima melns bullītis, 45kg, milzīgs, visu redzējām, vidējais bērns tagad ir bullēna krustvecāks, deva vārdu un visādi citādi bija ļoti aizkustināts.

un tas viss pēcpusdienā, kad pa dienu, visu laiku taisot ēst un tikai drusku palasot ārā, nodomāju - nu tā tā dzīve paiet, un NEKAS nenotiek. ha ha, notiek gan!
link2 comments|post comment

[Jun. 27th, 2026|12:46 pm]

missalise
Klau, cibiņi, varbūt no pieredzes varat ieteikt kādu foršu radošo meistarklasi? Manai brāļameitai ir vārda diena nākošajā dienā pēc manas dzimšanas dienas un ienāca prātā, ka varbūt būtu laba doma kopā ar abām brāļa meitām aiziet uz ko tādu. Lai ir kaut kas kopīgs interesants piedzīvots.
link2 comments|post comment

Touch It (Deep Remix) [Jun. 27th, 2026|07:34 am]

black_data
[Tags|, , ]

Suvenīru veikala guvums.

https://www.youtube.com/watch?v=82PsUyCKuUc
linkpost comment

[Jun. 27th, 2026|07:20 am]

black_data
Jo vairāk es sekoju dažādām demokrātiskām sistēmām dažādās valstīs, jo ciniskāk par tām es jūtos. Ja tas viss ir jānonivelē līdz vienai frāzei, tad demokrātija ir tikai un vienīgi veids kā kādam uz laiku iegūt varu nevardarbīgā veidā. Kas, protams, arī nav zemē metams sasniegums, ja pie tā izdodas pieturēties. Visas tās runas par vērtībām, tiesībām un kompromisiem ir gandrīz korporatīvā bulšita līmenis. Turpinot analoģiju, jā - valsts ir drusku labāka par korporāciju, kas tev maksā algu. Tāpat kā korporācija, valsts var būt spektrā no pieņemamas līdz klaji neciešamai. Arī korporācijā tev var būt labi kolēģi, sociāli ekonomiskie labumi, un viss tas, kas tev dod iespējas komfortā pavadīt no korporācijas brīvo laiku, bet dienas beigās kopējo klimatu nosaka kaut kādi abstrakti indivīdi, kuriem tu kā indivīds neinteresē. Attiecīgi arī demokrātijās politiskā karjera pārāk neatšķiras no korporatīvās karjeras, un cilvēku individuālās intereses var nesakriskt ar valsts interesēm, un viedokļi un priekšstati par šīm dažādajām interesēm bieži vien vispār ir kaut kāds trešais mainīgais vienādojumā. Vai mēs varam labāk, es nezinu. Drošvien tik ilgi, kamēr mēs varam nosargāt visas institūcijas, un tas viss nepārvēršas distopijā vai fiziskā vardarbībā pret pilsoņiem, ir ok. Visas citas vardarbības formas - emocionālās, ekonimiskās un verbālās - kā mēs redzam ir norma.

Un lielā atruna šinī visā ir tā, ka atšķirībā no politikas, par sociālo aktīvismu es tādu cinismu neizjūtu. Katra individuālā aktīvista motīvi var būt atšķirīgi, un ne visas tā izpausmes es uzskatu par veselīgām, bet es tagad neiešu nosodīt to, kā katrs ir nolēmis pavadīt savu laiku uz šīs planētas. Tu vari iztērēt savus tūkstots rūpju kredītus uz desmit cilvēkiem, bet vari izdalīt pa vienam tūkstos cilvēkiem. I'm not a boss of you.
linkpost comment

[Jun. 26th, 2026|07:31 am]

black_data
Pasaule varētu drusku nomierināties ar to gaisa kondicionēšanu. Līdz šim man bija priekšstats, ka Āzijā ir maniere pārspīlēt ar kondicionēšanu, tādējādi mēģinot izpatikt baltajiem tūristiem. Izrādās Lielbritānija ne ar ko nav labāka. Tikko Londonā ārā bija tuvu pie četrdesmit grādiem, bet daudz kur "iekšā", kas ir ne tikai veikali, bet arī vilcienu vagoni, bija pat padsmit grādi vēss. Vēss. Auksts! Tā ir lieliska kombinācija, kad ārā ir iespaidīgi karsts (neizlikšos, ka karstums mani tik ļoti nomocīja, lai es izmantotu "stiprākus" vārdus), un tai pat laikā mani labākie draugi ir pretsāpju un pretsaaukstēšanās medikamenti. Par loģiku kurināt nost energoresursus, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu sekām, es nemaz nerunāšu.
link2 comments|post comment

[Jun. 25th, 2026|02:42 pm]

au
esot par saimnieci jāņu svinēšanai, ir daudzas jaukas lietas. bet visjaukākā ir trauku mašīna. un to es bez jokiem.

protams, arī naktī staigāt pa mežiem, ruļļoties uz ruļļiem, dziedāt, spēlēt viktorīnu, un tad beigās - kad visi jaunieši guļ - diviem tādiem saimeniekiem piesēst uz soliņa pie mājas pus6 no rīta. forši forši.
link1 comment|post comment

[Jun. 24th, 2026|10:23 pm]
lasitajs
Negaidīti sanāca ļoti forši Jāņi. Bija viens tāds ļoti skaists gājiens pa lauku ceļu, ar lāpām, bungām, ģitāru, balsīm.
linkpost comment

[Jun. 24th, 2026|07:00 pm]

shelly
Kā lai tagad saņemas izpakot koferi.
link1 comment|post comment

jūnijs [Jun. 22nd, 2026|09:42 pm]

inese_tk
Līgo svētkos
Apklusušas līgo dziesmas, beiguse pogāt arī lakstīgala. Upmalās pļavās jau atskan iskapts dziesma, kas aizdzen smaidus no sejām un atgadiņa, ka drīz vien atkal paies gaiša, priecīgā ziedu vasariņa. Visa visumā šogad neredzēja tikdaudz Jāņu zāļu un vaiņagu, kā pagājušos Līgo svētkos, tāpat visai braši neskanēja līgo dziesmas un pavisam maz kalngalos plīvoja Jāņu ugunis. Tas sakarā ar vispārējām dzīves grūtībām un smagām nastām, pie tam dedzīgos līgotājus nogurdināja divas iepriekšējas svētku dienas. Nevar tak izbrūvēto bruņo miestiņu atstāt divas dienas neapraudzītu un nenogaršotu. Un tā daudziem Jāņiem un Jāņu bērniem nebij vairs spara un enerģijas pīt vaiņagus, tāpat pagurušas, piesmakušas un klusas bij to balsis.
/Jaunais Smiltenes Vēstnesis, Nr.26 (03.07.1931)/

Jāņi — Līgas svētki ir tā pati diena, tapati nakts no aizviņiem sensirmiem tauta brīvības laikiem, kad pati daba nesa Līgu savā klēpi. Šis ir tas laiks kad papārdīte zied sudrabiņa ziediņiem, un kad lakstigala sadomā savas maigās dziesmiņas nākošai vasarai. Jāņu bērni salasās vaiņagus pīdami, jāņu zāles plūkdami, un Līgas dziesmu skaņas pilda no jauna tautas dvēsēli ar ligsmlbu, prieku un tikumu. Jāņus tauta svin vel tagad senču Līgas svētku garā. Gadu no gada tautas mīļākā dieve Līga nolaižas ar dāvanām pie sava tautas.
Līgas svētki jau pagājuši. Lai pārdomājam vai esam cienīgi saņēmuši savas tautas mīļāko Dievi — Līgu, un ja tā nebūtu centīsimies to turpmāk labāk darīt. Turēsim godā mūsu senču tikumus
Rūta Vitāls /Talsu Balss, Nr.25 (28.06.1935)/

Šogad Jāņi Latgalē atzīmēti ļoti plaši Daugavpilī notika tautas svētki ar uguņošanu un līgošanu. Krāslavā latviešu biedrība bija sarīkojusi līgo vakaru ar koru koncertu. Koncertā atskaņoja latviešu tautas dziesmas. Pēc tam notika uguņošana un līgošana. Krāslavā un Daugavpilī līgo svētku sarīkojumos ļoti dzīvi piedalījās arī sveštautieši.
/Latvijas Kareivis, Nr.140 (26.06.1935)/

Ar sevišķu aizrautību mums sava laika bērniem, ir jāatsaucas jāņuguņu liesmojumam, lai mēs varētu reiz izlauzties no tā smacējošā , stindzinošā tvana, kas pār mums nogūlies nemieru un iznīcināšanas gados, kurā iegrimdami viens otru pazaudējām, sveši, naidīgi un tāli kļuvām. Tāpēc ziediet, daiļās latvju meitas, smaidiet karaliski, valdonīgās zeltenes, lai jūsu siltie vaibsti, kā pavasara saules glāsti modina un augšup ceļ mirušos! Lai atkal dzīvība zied ap mums un mūsos. Lai atkāpjas no mums drausmais iznīcības rēgs. Lieci, daiļā latvju meitene, savu ziedošo spēku straumei plūst savas tautas dvēselē un miesā, un tā raisīsies kā baltais ievu krūms! Ar sevišķu atsaucību mums jāpaklausa Līgo svētku aicinājumam, lai mēs atgūtu to, ko zaimi reiz pārkliedza, kas troksnī izgaisa, bez kā latvietis palika auksts un Tagad, kad pēc maldu gaitām, tumsas gadiem sākam atkal sevi atgūt, savu vietu.
/Rīts, Nr.171 (23.06.1935)/

Visi dievišķie devumi cilvēkus stiprina, ceļ viņu potences. Tāpat tas ir ar līgsmību Tomēr līgsmība ir atkal pavisam cita potence, kā citu dievišķo būtņu devumi: Māra cilvēkiem dod talautību, Laima jauniešiem atnes ideālus, no paša Dieviņa nāk gudrs padoms darbā, bet tieši no viņiem nenāk līgsmība, tikai no Jana. Man šķiet, ka līgsmība labi pielīdzināma tagad tik bieži minamiem vitamīniem un hormoniem — kā vitamīni un hormoni cel miesas spraigumu jeb potenciālu, tā līgsmība cel dvēseles potenciālu. Līgsma cilvēka rodas uzņēmība, rodas jauni spēki, atklājas jauni talanti, līgsmība pavada iedvesmi, ar līgsmību labāk veicas katrs darbs. Bet tāpēc l ī g s m i-b a ir ī pa t s un augsts i d e a l s, un Jānis ir viņas n e s ē j s. Kā kristiešiem arī ir savdabīgs emocionāls ideāls — mīlestība, tā l a t v i s k ā reliģija šis emocionālais ideāls ir I ī g s m ī b a. Tā ir absolūti laba. Līgsms cilvēks nav spējīgs uz ļaunu, pat netikumīgu darbu, bet, taisni otrādi, līgsmam cilvēkam gribas visu pasauli padarīt līgsmu un to aplaimot. Tad nu Jānis ar savu reliģisko rituālu mums jāatzīst par tālāku reli-ģisku ideālu, līdzās citam ideālam dievišķām būtnēm. Tagad saprotama arī Jāņa daudzveidība. Līgsmība, saistīt ar skaistumu un aplaimošanu, ir pilnvērtīga tikai tad, kad tā ir vispārīga. Nelīgsmic cilvēki Jānos ir smaga disonanee. Tāpēc Jānis visādi iemiesojas, un tāpēc Jāva bērni apstaigā vienu sētu pēc otras. Ja līgsmība ir latviskais emocionālais ideāls, pie tam loti augstvērtīgs, tad tālāk saprotama Jāva dienas retā svinēšana — tikai reiz pa gadu. Viss dārgais un vērtīgais ir arī rets. Salīdzināju līgsmību ar hormoniem, un tie arī ir tik niecīgi, ka zinātne tos ir atklājusi ne visai sen atpakaļ. Bet kad retais top pārmērīgs, tas bieži vien atnes ļaunu. Tā, lai cik svētīgi cilvēkiem ir hormoni, tomēr jaunākie pētījumi noskaidrojuši, ka hormonu pārmērība izsauc smagas slimības.
/Studenta Dzīve, Nr.77 (01.06.1939)/
link3 comments|post comment

Et tu Jim [Jun. 21st, 2026|09:53 pm]

begemots
Interesanti. Droši vien klasificējas kā herētiķis, bet, nu, ne par to stāsts.

Modern Christianity is largely Pauline Christianity.

That statement is not an attack on Paul. It is simply a recognition of history. The central creeds of Christianity contain remarkably little of the ethical teaching of Jesus. They are overwhelmingly concerned with metaphysical claims about his nature, death, resurrection, and cosmic significance.

The Sermon on the Mount, the parables, the radical inversion of power, the critique of religious authority, and Jesus' vision of the Kingdom of God occupy surprisingly little space within the doctrinal architecture that eventually emerged. You cannot pin Christianity on Jesus. Christianity as we know it is the product of a long historical development, and no individual shaped that development more than Paul.

Paul's letters were written before the gospels and became the earliest documents of the New Testament. It is entirely possible that the theological categories Paul employed influenced the writers of the synoptic gospels themselves. By the time orthodoxy emerged, Paul's interpretations had become woven into the very fabric of Christian thought. Western Christianity, whether Catholic or Protestant, is fundamentally Pauline in its assumptions and structure.

I suspect Jesus and Paul would have had profound disagreements. Jesus was a brown-skinned Jewish teacher announcing the Kingdom of God and overturning conventional notions of purity, power, and religious status. Paul, shaped by his own Pharisaic training and his encounter with the risen Christ, developed an elaborate theological framework that interpreted Jesus' death through sacrificial and redemptive categories. Jesus himself might have been astonished by much of the mythology and theology eventually attached to his name.

Perhaps Paul's most consequential move was interpreting the Roman execution of Jesus through the lens of sacrificial atonement. The Jewish image of the Passover lamb became the model through which Jesus was understood as the Lamb of God whose blood removed the sins of humanity.

Over time Christianity became organized around the cross itself. In this sense, Paul helped transform Christianity into what might almost be called Cross-tianity. Significantly, the earliest followers of Jesus did not go around wearing crucifixes or carving crosses. The cross as a dominant devotional symbol emerged centuries later. The first known crucifix imagery appears only many generations after Jesus and Paul were gone.

Yet none of this requires hostility toward Paul. He was not attempting to create an infallible religion for future civilizations. He was writing occasional letters to struggling communities attempting to sort out practical and theological questions. He found himself in the strange and unenviable position of becoming the resident expert on Christianity. One could reasonably ask, "Who died and made Paul pope?" Nobody did. History simply placed him there.
... tālāk ... )
link19 comments|post comment

[Jun. 20th, 2026|10:07 am]

neraate
vīrs gribēja precizēt, ka viņš vainīgs, nevis bērns, jo viņš nopirka. sliekas esot apakšējā trauciņā izmērā - nr.2 :D. man radās jautājums - a viņas mēra pēc garuma vai resnuma?!
linkpost comment

[Jun. 19th, 2026|11:06 pm]

neraate
ēdu maizīti, attaisīju ledusskapi paskatīties kādu siera gabaliņu vai tml un tur uz augšējā plaukta mazs apaļš caurspīdīgs trauciņš uz kura mazāks, apmēram kā sērkociņa kastīte. paņemu visa tāda laimīgi gremodama a tur - TĀRPI!!! balti un riebīgi.

Aaaa

izrādās bērna kārei makšķerēt ir neplānotas riebīgas blaknes :D
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]