[16:59:43] maniaks: jūtos repīgi
[16:59:44] maniaks: :D
[16:59:51] pūcīte: jūtos piedzērusies :D

nu es zinu, kas man palīdzēs, kad jūtos kakaini - sarunas ar (*), sms ar Dāvi, Current 93 un Arsēničš

[17:00:23] maniaks: esam uz 1 viļņa
[17:00:24] maniaks: :D
[17:00:56] pūcīte: jūtu Vilnim līdz!
[17:00:58] pūcīte: :D
[17:01:15] maniaks: haha, domaaju, vinjam patiik

hahaa, pohuj, ARSĒNIČŠ!!
tiešām smieklīgi, ka man vajadzēja tikai iedzert, lai saprastu, cik es kakaini uzvedos. baigi. jaunās zāles, ne? tā jau rodas tie alkoholiķi :D

[16:11:23] maniaks: ķermenis prasa savu
[16:12:04] pūcīte: ķermenis prasa mīļumu, bet laikam alkohols to aizstāj. haha, alkoholiķi tad jau ir traki vientuļi. jā, vēl viena atklāsme. haha
[16:12:16] pūcīte: nahuj es tik daudz haha-hojos?
[16:12:17] pūcīte: :D
[16:12:25] pūcīte: jo es negribu teikt LOL! pareizi
[16:12:38] pūcīte: bet es jau ne-laughing out loud - es vnk haha
[16:13:04] pūcīte: sakars
[16:13:04] pūcīte: :D

moš skatīšos Fight Club, jo kāpēc nē, ja var jā? pa tv6 vienreiz miljons reizes sākumu noskatījos.

[16:40:47] maniaks: parunājies ar mani
[16:41:00] pūcīte: es aiziešu pēc 3min pačurāt, ok ?
[16:41:02] pūcīte: :D
[16:41:19] maniaks: kpc pēc 3 min?
[16:41:39] pūcīte: nah nē, ja var jā pēc 3min ?
[16:41:39] pūcīte: :D
[16:41:55] maniaks: pareiz, pareiz :D

telpās man nav īsti labi ap dūšu, ārā ir mazliet labāk; svaigs, pavasarīgs gaiss + silti taču. no stundām aizgāju, pārāk debīla jušanās. sāp no smiešanās un vispār stulbi. uz bungām nebraukšu. mamma nopirka Black Currant un kolu, piedāvā visu ko garšīgu - gan gaļu, gan karbonādes sacept un vēl visu ko, bet man pilnīgi neko negribas. nezinu pat, vai gulēt gribas. vnk pļurkt
nevienam nenovēlu šitā justies. ja nu vienīgi visiem Musiqq
būtu jāuztaisa prezentācijas vēsturē par visādām kaujām, bet nevelk lasīt/tulkot krieviski, jo latviski īsti daudz nav. meh

kamēr vakar (agri šorīt no rīta jeb 0:40) man bija pazudis internets, es sarakstīju visādus brīnumus notepad'ā, bet tie paliks man, haha.
aizgāju gulēt ap 1iem, paņēmu vēl kakla tableti pirms miega, bet aizmigu ar viņu. ap pus3 pamodos un viņa nebija izkususi. jā, tieši tāpēc es vienmēr visu ātri sagraužu, tikai šoreiz gribēju pamēģināt savādāk.
tā sajūta, kad modemā mirgo visas gaismiņas, ir laba, savādāk uzreiz jājūtas atrautai no pasaules. cik gan es esmu atkarīga..
mīlu to dziesmu.

ir cilvēki, kuri tev vienkārši nepatīk, bet ir cilvēki, kuri patīk. vēl ir tādi, kuriem tu esi pateicīgs par kaut ko. katru reizi, kad klausos Current 93, atceros par to čali, kurš man pirms vairāk kā 5 gadiem vienkārši uzrakstīja draugos. sākām kaut ko runāt, un tā nu viņš man atklāja lielisko neofolk pasauli. eh, tā mūzika tik labi atbilst manam noskaņojumam, ka pilnīgi nezinu. dažreiz man kaitina, ka nespēju izteikt vārdos to, kā jūtos, jo gribētos. tā skaisti, ar visiem epitetiem un salīdzinājumiem. tā kaut kā debešķīgi. vai nu skumji, vai priecīgi, tas jau atkarīgs no tā, kā jūtos. debešķīgi skumji, hah. atgādina manu domrakstu literatūrā. no malas gan tas izklausījās tik stulbs, ka stulbāk vairs nevar. ūdens liešana, bet katrā tādā jau ir kāda daļa patiesības.
šim vakaram - teraflū un aveņu zapte. domās man dzīvo bērns, kurš saprot, ka ja ir slims, tad nekur nav jāiet, tāpēc es arī īsti nepretojos tam, ka jūtos slima, lai gan tā apzinīgā prāta daļa saka, ka nedrīkst slimot, jo nebūs laika izlabot darbus. nu jau tikai vairs pusotra nedēļa līdz brīvlaikam. liekas briesmīgi daudz, ja to visu laiku vēl ir jāmācās, bet tā jau nav. miu
un vēl ir dīvaini, ka atliek iedomāties vienu domu, un asaras jau ir gatavas straumēm lieties. baigi.

pēdējo dienu laikā esmu sapratusi, ka tas brīdinājums (jā, šīs> Achtung: cibošanās var izraisīt spēcīgu psiholoģisku atkarību. Esiet modri) ir reāla patiesība. es visu laiku spiežu refresh un vēl uz draugu lapu skatos, vai nav kāds ieraksts jauns vai komentārs.
tagad nezināmu iemeslu dēļ man mutē ir svaigi kūpināta šķiņķa garša, bet tas laikam mani nepārsteidz. viss ir iespējams, ja tev ir tāda galva kā man.
šodien daudzi cilvēki teica, ka es izskatos savādāk, ka es neizskatos pēc sevis, ka man esot SEJAS IZTEIKSME, kas neesot normāla. varbūt esmu tik ļoti sadomājusies, ka manis nav, ka tas sāk mainīt manus sejas vaibstus, haha. nē nu labi, kopš 5dienas es jūtos dīvaini, tikai nezinu kāpēc. vēl man sāp kakls, tāpēc man ir mazliet savādāka balss. un (*) es šķietu biedējoša. tāda sajūta, ka drīz kāds atnāks un aizvedīs mani uz pazemes kambari, un tur ieslēgs, jo es būšu pārāk biedējoša un nenormāla.
bet vispār jau cilvēkiem būtu vairāk jāpriecājās par parastām un ikdienišķām lietām, piemēram
[22:22:12] pūcīte: priecājies, ka tev nemet ar kartupeļiem
[22:24:32] maniaks: paldies :D
[22:24:36] maniaks: tiešām priecājos
redzi? tu arī par to vari priecāties, lai gan varbūt būtu pat jauki sajust kartupeļa smilšaino sānu, ja tev ledusskapī dzīvo tikai izsalkums un makā putekļi. you never know

šorīt/nakt/reiz par ausu kociņiem. kas tie ražotāji ir pilnīgi žīdi? kā var iztīrīt ausi gandrīz tikai ar kociņu bez vates? tas vates daudzums, kas tur ir, ir pilnīgi nepietiekams. taisiet labākus ausu kociņus! taisiet kociņus ar ne-ausīs-durošiem..kociņiem, kas īstenībā nav nekādi kociņi, jo kociņi ir no koka, ne plastmasas. varbūt es nepērku pasaulē dārgākos ausu kociņus, kuriem, iespējams, vates abos galos ir tik daudz, ka pietiktu, lai nosmacētu bērnu, bet nu kamon! es par ausu kociņiem ar labu vates daudzumu abos galos!
vēl man radās teorija par miegu. par to miegu, kas ir acu kaktiņos, kad tu pamosties. citreiz jau nav vai arī ir ļoti maz, bet citreiz ir tā, ka pizģec. man nav ne jausmas, vai skolā kaut ko mācīja tieši par to miegu un to, kāpēc viņš ir acu kaktiņos un izskatās pēc puņķiem kaut kādiem. moš tā ir viela, kas aizpilda acis, kad tu aizmiedz, un tad tu redzi sapņus tikai dēļ tā miega. haha, nu, zemapziņa, protams, nāk talkā, bet miegs (lai arī no kurienes nerastos, jo man negribas lasīt wikipēdiju, jo ir faking 5 no rīta un man ir jādara citas lietas) ir kā benzīns, kas darbina sapņu motoru. saprati? man bija reāli forši sapņi šodien, bija labs sapņu motora benzīns gadījies, no rīta vēl pāri palika. ā, un par to pāri palikšanu. tas ir tā, ka ja tu neizsapņo visus sapņus, kurus tev paredzēts vēl sapņot, tad tev acīs paliek miegs. šis ir neapstrīdami, jo šeit darbojas mani noteikumi, jo šī ir mana dienasgrāmata. punkts.
vakardien mamma jautāja, vai es negribu kļūt par striptīzdejotāju. jā, parasts jautājums, ko mātes jautā savām meitām. NĒ< NEGRIBU. tad jau es būtu pasaulē īsākā striptīzdejotāja, haha (lai gan varbūt ir arī kaut kāds sick midget'u striptīzs, nezinu, neesmu par to interesējusies). dienas jautājums - vidēji cik gara ir vidusmēra striptīzdejotāja ? ne augstākās klases, ne zemākās, vienkārši vidusmēra. ir vispār kaut kādas klases?
bļee, lai nolādēta googles tante. uzraksti midget stripper un sabojā sev dzīvi.

sapratu, ka twitteris manam šokējumam ir par necilu, tāpēc nolēmu savu šoku izklāstīt ne tikai (*) skype, bet arī šeit.
4. jūnijs - tētis saderinās (nē, tilde saka, ka precās, shiiit!). tad redz, ko mani sapņi nozīmēja - tēta kāzas, supeeeeer. esmu bijusi tikai vienās kāzās (laikam, es tā arī neesmu sapratusi, bet kauns kādam jautāt). kā lai pie velna es tieku uz Daugavpili? es taču pa ceļam būšu miljons reizes sabojājusies un nu jā, es to nespēju aptvert. un vēl jātiek atpakaļ, un 1dienā man ir eksāmens krievu valodā (būšu satrennējusies, hahaa?) un vēl radi no Krievijas brauks, kas ir jauki, jo sen jau nav satikti, bet fakts, ka māsīca pie manis būs 2 nedēļas (līdz izlaidumam un vēl pēctam) ir pscpsc. FAKING 2 NEDĒĻAS ir DAUDZ! tikko sapratu, ka man taču nav ko vilkt uz KĀZĀM. psc, problēma gluži kā (*), tikai šis nāca pavisam negaidīti un bļe es esmu šokā!! man galvā ir apmēram chirbions domu un visādu veidu, kā tas viss varētu notikt. un būs silts un man taču būs jāsatiek cilvēki un vēl ballītes un māsīca neko nerubīs latviski un ak dievs! un tās 2 nedēļas taču ir jāēd un jāguļ un kaut kā jāizklaidējas. es jūtos tā, it kā man būtu pateikuši, ka man būs bērns jūnijā un tagad ej un rūpējies par viņu. bļee, vienkārši bļeeee

kas tā par vasaru, kurā snieg? man ir pilnīga sajūta, ka tieši tagad ir jābūt vasarai, nevis tam, kas ir ārā. un nafig vairs nevajag sniegu! šogad jau ir gana daudz, man liekas.
es nezinu, ko lai dara ar savu kārtošanas māniju, jo tā var ievilkties līdz vakaram, bet ir lietas, kuras ir steidzamākas (lai gan kārtošanas noskaņojums arī neuznāk tik bieži). man vajag vēl vismaz kādas 3 brīvdienas, lai es varētu padarīt visu, ko vēlos. varbūt arī vairāk.
man galvā jau ir vīzija, cik jauki viss izskatīsies sakārtots (atklāti runājot tas, ko īsti neizmanto, sabāzts skapī, bet nu tomēr! ja no acīm prom, tātad netraucē tik traki). liekas, ka mana ideālā istaba būtu ar gultu, vienu skapi, vienu lielu grāmatu plauktu, galdu un kompi + superīgām tumbām. un lielu logu, noteikti, bet tas jau ir, tikai palodzi vajadzētu vēl platāku. un noteikti visu laiku būtu saulains, bet ne tik saulains, ka spiež acīs, bet tā patīkami saulains
piemēram tagad ārā ir tā saules gaisma, kura ir, bet tomēr nav. nu tā, ka saule spīd aiz mākoņiem, bet nespīd pavisam, bet man gribas to pavisam spīdēšanu, jo tad uzreiz ir jauka gaisma, un tad es arī lasīšu. bļee, nu KĀPĒC ĀRĀ NAV SILTS ?
nē nu es būtu priecīga, ja vasarā snigtu, bet tas sniegs nebūtu kā īsts sniegs, bet vienkārši spīdumiņi, kuri ir visapkārt un izskatās skaisti. zvaigžņu vai laimes putekļi.

vispār jau es vakardien rakstīju, ka gribēju skatīties to filmu ap 23iem. sāku skatīties, viss labi, bet..es aizmigu :D būs vien jāmeklē interneta plašumos, jo man tīri labi gāja pie sirds, lai gan tā filma bija riktīgi dīvaina, jo apmēram kādas 20min vien runāja vīrietis, kas ir paveca, traka sieviete-balerīna, kura ir nozagusi suni no pie veikala, savu 12 tūkstoš rubļu pensiju izšķērž nopērkot 3k vērtu konjaku, 5k atdodot draudzenēm, tūkstoti puķēm savam nelaiķa vīram, vēl cik tur atdod nabagiem pie baznīcas, bet katrā ziņā iztērē visu savu naudu un pēc tam iet bomžot pa miskastēm, jo nav ko ēst, un vispār viņa drīz mirs. interesanta..'sieviete'
sapņi man bija vēl interesantāki. saistībā ar to, ka vakardien savā Nārnijā atradu nelietotu Nokia 3110c, tad sapnī man vienkārši uzradās melns zirgs, jo kāpēc nē, ja var jā? viņš bija vidusmēra zirga izmērā, bet tomēr tik liels, ka ēda mana kaķu barību, un tam bija pirksti, kā es pieņemu, jo viņš salasīja visus barības graudiņus no zemes, un mammai es teicu, ka zirgs ir audzinātāks par mūsu kaķi, jo kaķim pohuj par graudiņiem, kas ir izbiruši uz zemes. daudzas lietas neatceros, bet es ar to zirgu gāju slepeni satikties, jo tomēr izrādījās, ka viņu man atņem, jo man nav naudas par ko viņu uzturēt. šķiet, ka šis bija otrs melnais zirgs, ko es savos sapņos redzu. citu krāsu zirgi laikam mani neinteresē, vismaz manu zemapziņu nē. principā melns zirgs pēc sapņu tulka teiktā neko labu nevēsta, bet tā vispār tas uz laimi, varbūt kāzām, labklājību un visu to labāko. pēdējā mēneša laikā es vispār sapņoju sapņus saistībā ar kāzām, ko gan tas varētu nozīmēt? :D
atkal sapnī redzēju ģeogrāfijas skolotāju. nezinu kāpēc, bet man ar viņu riktīgi gribas runāties, vienkārši tā un viss.
tas, kas man sapnī radīja šoku, bija tas, ka Latvijā pavisam, pavisam nomainījās valdība, valdīja gandrīz pilnīga cenzūra un visa sistēma bija līdzīga kā Padomju laikos. ja kāds nepakļāvās, tad tam pa vēderu sita ar dūri. vienalga tas, vai sieviete vai vīrietis tu. visiem biaj jādejo balles dejas..pa slidotavu! un ja tavs solis nebija gana viegls, tev sita pa vēderu. nezinu kāpēc, bet uz ledus plača bija daudz visādu cilvēku ar kroplībām - izvirzītiem pirkstu kauliem, deformētiem mugurkauliem un tamlīdzīgi. atmosfēra it kā nepiespiesta, bet ja tu kaut ko darīji ne tā, tad atkal varēji gaidīt sitienu pa vēderu ar dūri.
ko es vēl sapņoju? ka uzrakstīju pasaulē krutāko klabes ierakstu un VISI komentēja. vēl tur bija kaut kāda bilde ar pazemes kambari, un tā tad nu visus piesaistīja. varbūt man te arī vajadzētu ielikt bildi ar kambari? why not, why not

šis gan nav mans sapņa kambaris, bet kāda starpība? es būtu mazlietiņ ļoooti pārsteigta, ja es atrastu tieši tādu pašu.
vēl man sapnī bija portatīvais un mēs ar (*) sēdējām gultā, mums pa vidu sēdēja viņas omīte, un mēs čatojām. es vispār redzēju visu (*) ģimeni un vēl radus. labi, laikam viss, es jau esmu novirzījusies no sava plāna par veselu stundu! jāsataisa brokastis un jāiet lasīt Būris.

redz kā, kad esmu viena un neviens mani nekomandē/nepamāca/nejautā neko, tad es visu izdaru kārtīgāk nekā tad, ja to liek darīt.
esmu sakārtojusi vairāk, nekā domāju, ka kārtošu. nebūtu tāds mistisks nogurums, pakārtotu vēl. gribas atbrīvoties no visa liekā, lai ir vieta jaunajam, gribas daudz vietas, telpas. tad liekas, ka ir vieglāk elpot un ir vienkārši vieglāk.
reizē gribas un negribas runāt. ja būtu kāds jauks cilvēks še pat, tad gribētos. katrā ziņā pie kompja sēdēt negribas, bet citu jau arī īsti nav ko darīt. ā nē, kaut kāda filma bija ap 23iem pa tv (ja es vēl nebūšu atlūzusi) piezīme sev - filma 22:55 pa pirmo Baltijas kanālu - Кошечка)
rītdienas plāns: celties jau 7os un sākt darīt lietas skolai. 9os Simpsoni, pēc tam turpināt darīties, jo pēc pusdienām mamma jau būs mājās un tad vairs neko negribēsies darīt, jo traucē un nepatīk, ja kāds skatās, ko es daru, un vēl pamāca. vismaz mājās noteikti.
varētu jau palasīt, bet atkal atceros, kāpēc es nelasu - man nav lasāmās vietas. vasarā tas ir balkons, bet ziemā? nav. un man patīk lasīt dienas gaismā, nevis lampas. man nepatīk to lampu gaisma, kas ir mājās. tās nav lampas lasīšanai. atkal prātā tā bilde, kur ir pareizā un nepareizā gaisma, kuras dēļ es kādā dienā sāku raudāt.
un ja jau es te tā iesāku, tad atcerējos, par ko jau sen gribēju uzrakstīt. man nenormāli besī, ja kāds svešs cilvēks autobusā piesēžas pārāk tuvu. neesmu no cilvēkiem, kas nelaiž nevienu sēdēt sev blakus, jo uzskatu, ka man ir tiesības tikai uz vienu vietu, bet tomēr tie cilvēki aizmirst par vēl kādām manām tiesībām, ja jau esmu tik jauka un ļauju viņiem sēdēt blakus. viņi aizmirst par manu privāto zonu. ja es sēžu, esmu iesildījusi sev vietu, pielāgojusies autobusa temperatūrai, bet viņi vienkārši brutāli piesēžas tik tuvu klāt, ka es jūtu aukstumu un to, kā viņi elpo, tad viss, mans mierīgais braukšanas noskaņojums ir izčibējis (lai gan Latvijas radio 2 pilnā skaļumā un ar pamatīgiem basiem jau tā to noskaņojumu katru reizi bojā). tad nu es tur tā sēžu, arvien jūtu viņu aukstumu, elpošanu un nedod dievs vēl sirds pukstus, un jūtos vienkārši izvarota. galīgi pretīga sajūta. runāt arī neko negribas, jo tad ir sajūta, ka es vēl vairāk ļauju tam cilvēkam ienākt savā zonā, jo viņš ne tikai jūt mani blakus, bet arī dzird. tjip - nahuj es nepasēžos nostāk? nu tas autobuss nav ar tik superekstramilzīgiem sēdekļiem, nav jau nekāds Ecolines, hah. viss. izteicu savu sāpi.
un virsrakstu es rakstu pēdējo gandrīz vienmēr.
un vēl es šodien parunājos ar Austi un mums iet līdzīgi. vēl aplīmēju Pringles salt&vinegar tukšo čipsu paciņu ar melnu izolenti, savādāk katru dienu tā man liek skumties, ka tos čipsus man neredzēt kā savas ausis (pat ne spogulī). tumbiņa stāv uz tās paciņas vienkārši. un jāāā.
pilnīgi kaut kāda bēdīga kaķīša sejiņa man tagad.

noskatījos 40min no Due Date, filma man tīri labi iet pie sirds, bet sapratu, ka man zb te sēdēt vienkārši. tagad nevaru saprast, ko lai dara, jo it kā stulbi atkal nenoskatīties filmu, bet arī stulbi sēdēt un nebaudīt to.
vēl es šodien sakārtoju pc galdu ļoti, un tagad man ir kārtīgākais galds miljons gadu laikā.
mammas nav mājās, un man ir mans mierīgais vakars, bet es laikam tik ļoti no tādiem esmu atradusi, ka vairs pat nezinu, kā lai par tādu priecājas.

sākšu ar to, ka mans dzīvoklis patiešām ir maģisks. pat pēc gandrīz 3 nedēļām es tur atrodu neizdzertu Cubu, īstenībā pat tikko iesāktu dzert, kura nav ne atšālējusies, ne ko. kā mana mamma viņu nepamanīja, man nav ne jausmas, bet atradu es to aiz dīvāna.
turpināšu ar to, ka man briesmīgi gribas ēst. to gan mazliet bojā tas, ka es sapnī vēmu auzu pārslu putru, pie tam ļoti daudz - puslitru (vai kilogramu, nezinu kā īsti jāsaka par putru, kuru vemj). sajūta nav no tām patīkamākajām, īpaši ja kaķis pēc tam iečurā ūdens krūzē un vēl parāda fuck you (jo kaķiem taču ir attīstīti pirkti, hahaa). vakardien gan es sapnī redzēju 5 mēnešus (nevis kā janvāri, februāri, utt., bet 5 spīdīgas lietiņas, ko mēs bieži vien naktī redzam pie debesīm). visi bija dažādu 'dilumu' un 'augumu' un tas sapnis vispār bija nenormāli jocīgs. nē nu labi, vakardien (vai arī nu tas ir aizvakardien) man vispār likās, ka manis nav un visu laiku bija tāda sajūta, ka es būtu kaut ko sapīpējusies, bet nebiju jau.
jēe, man ēdiens atnāca. jāķeras klāt, esmu badā.
tā kā brīvdienas pavadu mājās, tad arī lielais penteris taps vai nu šodien, vai rīt.
jauku tev dienu!

upd: vispār kaut kāds dīvaini skumīgs, ne skumīgs, bet nezinu pat kāds rīts. neliekas, ka būtu uz skolu jāiet. ceru, ka saulīte parādīsies drīz, savādāk man rieeaabjas šis pelēkums
upd2: haha, forši saprast atkal un atkal, kāpēc es mehojos. tb atcerēties, ne saprast

pavisam negaidīti un tik patīkami ^_^ vēl mazliet vairāk par 11h
droši vien skolā dīdīšos kā F-1 vadītāji uz starta līnijas :D
tagad mazliet brokastu, mazliet matemātikas un daaaudz smaidu!
murrmurrmurrr

upd 10:16 - pārsteidzoši, bet mans prieks bloķē jebkādas citas manas darbības :D neko nespēju pamācīties vai nokoncentrēties, bet tas man neliek justies sliktāk! ā jē!

sēžu skolā, daru īsti neko, bet vispār gaidu autobusu. īsti vēl neesmu izdomājusi, cikos lai brauc, jo varbūt pa šo laiku varētu izdarīt kaut ko lietderīgu. šodien nolēmu, ka vajag saņemties un izdarīties visu, kas nav izdarīts ar mācībām, lai ir miers. sāku ar to, ka sporta stundā noliku gandrīz visu volejbolā un 4dien novadīšu vingrojumus. brīnumaini daudz enerģijas kaut kā. un vēl man izmisīgi vajag uz Rīgu, atkal :D un atkal un atkal un atkal.
nu ko, jāiet iečekot e-klase un pašausmināties par to, kas tad īsti man ir jāizdara.
baigi forša klaviatūra te. melna, ar sarkaniem un melniem burtiņiem un patīkami rakstās. es laikam tādu gribu, bet būtu dīvaini, ja es to grieztu otrādāk un skatītos, kad tad nu šai ir par firmu (lai gan pieņemu, ka to var atrast arī kkur iekš pc)
hmm, nezinu, ko lai īsti vēl saka. man patīk kultūras vēsture, jo es kaut kā daudz visu ko zinu un jā.
piiiilnīga pavasara sajūta.
un 1. aprīlī skolā būs kaut kāds čalis no ASV un es pieteicos būt un klausīties ne ta viņa lekcijās, bet nu kaut kamā, kas būs noderīgi/interesanti
gribas runāties, bet nav jau ar ko, ja nu vienīgi ar savu zīlīti galvā. jā, viņa tur arvien vēl dzīvo, dažreiz arī aizlidinās uz vēderu un tur paplivinās un pavirpuļo.

upd: lol, tikai 61 kavēta stunda :D man liekas, ka tik daudz nekad nekad nav bijis. nu, visas pagaidām neattaisnotas, bet šodien jāsaraksta zīmes un jā.
ar visiem trakajiem vērtējumiem vidējā it kā tāpat sanāk 7, bet tur nav ieskaitīti nerakstītie darbi. saņemies, Pata, you can do it!

manas 6h tika sadalītas 2 daļās un ļoooti ātri pagāja. nekad mūžā šogad nebiju tā smējusies līdz asarām Hesītī, īsti par nezinu par ko, bet psc, cik rēcīgi. pilnīgi aizvērās, bet vismaz (*) dabūja savus virtuļus :D bijām arī Maķītī un vēl miljons vietās tikai tā, pastaigas pēc, jo nah nē, ja var jā? vēl traki smieklīgi tas, ka 2 čaļi bija visur, kur mēs gājām. un tunelī balodis bija tik ignorants, cik vien varēja būt. katrā ziņā es viņam labprātāk iedotu naudiņu nekā tam čalim, kas spēlēja ģitāru.
vēlāk pikantā pica Čili picā, pa aliņam un tā murr murr. daudz laika pavadīts pie žurnālu stenda Prizmā un atklāta jauna grupa - Satan :D kaut kāds vāciešu murgs atkal. meitas un tēta attiecības, hah. tad pa 14 un atvērtam dinamītam, tipināšanas uz vilcienu un vienkārši brutālas atraušanas sajūtas. ir baigi traki, bet tomēr baigi traki labi. :*
labunakti. pēc kādām 5h jāceļas un jādodas kalt gudrības

mierīgi patīkams noskaņojums. man laikam sen nebija bijis tāds 7dienas rīts, kad es mierīgu prātu ieeju dušā, iznāku ārā un vēl ir laiks, lai nesteidzīgi sataisītos, bet beigās droši vien tāpat skrietu uz to sasodīto vilcienu. saules piepildīta istaba un ķermenis. ja es būtu tagad viena mājās, tad justos vienkārši lieliski

[20:24:04] Malvīne: lasīji jau par FF?
[20:24:16] pūcīte: nea
[20:24:24] Malvīne: nu.. tad moš labāk nelasi :D
[20:24:26] Malvīne: jo tur spēlēs vien agrupa
[20:24:42] Malvīne: nu labi es jau daudz pateicu priekšā
[20:24:43] pūcīte: psc
[20:24:44] Malvīne: :D
[20:24:48] pūcīte: ne jau M ?
[20:24:50] Malvīne: vobše wtf
[20:24:53] Malvīne: tieši M
[20:24:56] pūcīte: JEEEEEBAL
[20:24:57] Malvīne: un uz lielās skatuves, nahuj
[20:25:05] pūcīte: ES FF NEBŪŠU
[20:25:07] pūcīte: 100%

man vienkārši nav ko teikt!
ejiet dirst, Musiqq!!!!

un nu re, ne jau es vienīgā tā domāju!

[20:28:00] maniaks: m?>
[20:28:15] pūcīte: MUSIQQ!
[20:28:24] pūcīte: :@
[20:28:28] maniaks: psc
[20:28:40] maniaks: tas bij vienīgais fests uz kuru apsvēru domu doties
[20:28:49] maniaks: bet šitais ir pretīgi

jā, tātad es paliku mājās, lai rakstīto šo lielisko darbu. nebiju padomājusi, ka no tā, kas man ir, īstenībā nekā diži nemaz nav. kur man bija prāts, kad no grāmatām rakstīju tekstus, bet nepierakstīju tieši no kuras lapas un vispār no kuras grāmatas? tik grūti nokonkretizēties, par ko tad tieši es rakstu, jo ir taču tik daudz visa kā, bet laika ir tik sasodīti maz! pagaidām viss liekas nereāli un Sanita gan jau labprāt mani nosistu, bet nu jā..
visu laiku kaut ko rakstīšu klāt, jo gribas pasūdzēties vismaz sev. bļee, es tāpat nesaprotu, kāda velna pēc man ir tāds pohuj līdz pašam pašam pašam pēdējam mirklim un tad vnk BAM! es taču esmu apzinīga un man ir jāuzraksta. nu fak, nu!
esmu tikai sazvanāma, skaipiņā un draudziņos iet laikam nevajadzētu.

9:15 - nē nu principā man ir +/- 5 lapas, kas nav nemaz tik sūdīgi..
9:28 - man ir 2 citi ne-mani zpd darbi apmēram par vajadzīgo tēmu, kurus arī bišku izmantoju, bet mana mazā, matainā sirds saka, ka jāraksta pašai, jo neesmu jau muļķe, esmu tikai dikti slinka. fu, Pata, prom to tavu slinkumu!
10:21 - sadomāšanās gan ir viena traka padarīšana! ēst arī sagribējās, tādu riktīgu gaļas gabalu, bet iztikšu ar 2 gaļas maizītēm un tēēēju vai vienkārši frikadeļu zupu, jāizdomā
pēc 16iem - kārtīgi ir 16 lpp. vispār, ja es ļoti pacenstos, tad pabeigtu pat šodien. nespēju iedomāties, ko es darītu bez interneta un citu cilvēku darbiem :D

ko es varu teikt? ja es būtu princese stikla kalnā, tad droši vien mans princis būtu nomocījies, cenšoties mani pamodināt. mamma mani modināja kopš 19iem, bet viņai tas izdevās tikai ap pus23iem. pamodos un biju šokā, kāpēc ir tik vēls, ja jau skaidri un gaiši teicu, lai mani ooobligāti modina 19os, jo daudz ko darīt ir un tā. bet redz kā nu sanāca, vismaz pagulēju, lai gan tagad neatteiktos vēl pagulēt mazliet, lai gan vairāk gribas tā, kā vakardien (ā nē, šodien)
tā, jārestartējas, pēc tam turpināšu
( tupinājums..! )
ieraksts tik detalizēts un garš, ka pilnīgi jāliek lj-cut'ā :D