Vēl briesmīgāk par veciem šī konta ierakstiem laikam ir lasīt veco un vairs nefunkcionējošo cibas kontu. Pat vairs nezinu, ko lai domāju par piecpadsmitgadīgo sevi, bet daudzas rindas liek arī normāli jauki smieties par atmiņām:
"Vakardienas naktī kāds zālītē pie skolas izpļāvis milzīgu uzrakstu IMIS tā, lai to no sava kabineta var redzēt ķīmijas skolotājs Imants."
"A es dabūju no vienas meitenes ar kečupainu cīsiņu pa seju"
"Es laikam būtu paspējusi izdomāt, kā tur pakārties, un stunda tāpat vēl nebūtu galā"
"Women wear stockings, tights and cocks."
Baigi sanācis domāt par izmaiņām sevī. Laukus nomainījusi Rīga, metālu- blūzs, draugu loks pilnveidojies līdz galīgi labam, sāku kļūt pārgudra, bet vienlaikus toleranta, pie tam apjēdzu, ka lietām visbiežāk universālās atbildes nav. Dzīvespriecīga un puslīdz neatkarīga. Vairāk uzdrošinos, vairāk pohujiste, neatmetot ambīcijas.