pēdējo dienu laikā esmu sapratusi, ka tas brīdinājums (jā, šīs> Achtung: cibošanās var izraisīt spēcīgu psiholoģisku atkarību. Esiet modri) ir reāla patiesība. es visu laiku spiežu refresh un vēl uz draugu lapu skatos, vai nav kāds ieraksts jauns vai komentārs.
tagad nezināmu iemeslu dēļ man mutē ir svaigi kūpināta šķiņķa garša, bet tas laikam mani nepārsteidz. viss ir iespējams, ja tev ir tāda galva kā man.
šodien daudzi cilvēki teica, ka es izskatos savādāk, ka es neizskatos pēc sevis, ka man esot SEJAS IZTEIKSME, kas neesot normāla. varbūt esmu tik ļoti sadomājusies, ka manis nav, ka tas sāk mainīt manus sejas vaibstus, haha. nē nu labi, kopš 5dienas es jūtos dīvaini, tikai nezinu kāpēc. vēl man sāp kakls, tāpēc man ir mazliet savādāka balss. un (*) es šķietu biedējoša. tāda sajūta, ka drīz kāds atnāks un aizvedīs mani uz pazemes kambari, un tur ieslēgs, jo es būšu pārāk biedējoša un nenormāla.
bet vispār jau cilvēkiem būtu vairāk jāpriecājās par parastām un ikdienišķām lietām, piemēram
[22:22:12] pūcīte: priecājies, ka tev nemet ar kartupeļiem
[22:24:32] maniaks: paldies :D
[22:24:36] maniaks: tiešām priecājos
redzi? tu arī par to vari priecāties, lai gan varbūt būtu pat jauki sajust kartupeļa smilšaino sānu, ja tev ledusskapī dzīvo tikai izsalkums un makā putekļi. you never know