protams, lai sāktu darboties, vispirms jāsakārto darba vide sev apkārt. tā sakārtoju, ka miegs uznāca, bet nav jau brīnums, ja jau ēe..šonakt gulētas 2,5h :D bet vispār par visu pārējo vēlāk. tagad miedziņš uz pāris stundām. žēl, ka saules vairs nebūs, kad pamodīšos.
vispār jau priecīgi viss. dikti priecīgi un patīkami, murr

un atkal es sapņoju tikai par vasaru. es pat jūtu, cik man silti pēdām bija staigāt pa asfaltu. un vēl mani gandrīz nobrauca vilciens, jo fona balss sapnī stāstīja kaut ko par dabisko paātrinājumu, kas rodas cilvēkā iekšā, tāpēc no kalna tipināju lejā pāri sliedēm un, o, kāds pārsteigums, tieši brauca vilciens un gandrīz mani nobrauca. pietrūka 2 soļu un es būtu redzējusi kā es mirstu. vispār iepriekšējā sapnī man teica, ka man nav atlicis daudz laika dzīvot. superīga sajūta, ne?

atliekam lielisko brīvdienu atstāstu vēl uz kādu dienu.
saklausījos visādas dziesmas un sadomājos par pajukušām draudzībām un kaut kā dīvaini palika. dīvaini stulbi, bet it kā labi, nezinu.
vispār šodien redzēju tādu suni, kas izskatījās pēc paprāva roņa. nu labi, teiksim kā bija - pēc resna roņa, kas balansēja pa ledu. un vienā brīdī man likās, ka viņš dirš un izdirš maisiņu, bet man droši vien nogļučīja. vēl es sabijos no parasta papīrīša, kas meta jocīgi lielu ēnu. un ārā nebija nekādi faking -13, kā rādīja Cēsu lieliskais pulkstenis/termometrs, bet gan visi -20 droši vien, ja ne vairāk.
vēl šodien skatījāmies žetonvakara filmu. diezgan smieklīgi redzēt visas kļūdas no malas, kurās citi īsti neiebrauca. žēl, ka bija jāskrien uz autobusu un neredzēju kādas 10-15min no beigām.
bungās paņēmu spēlēt Siouxie And The Banshees - Happy House. skolotājs teica, ka neko tādu nekad nav spēlējis un ka vispār ir sarežģītāk nekā liekas. bet nekas, saņemties jau es varu, tikai jēgas īsti nav. pasaules slavena bundziniece laikam nebūšu. tā vien liekas, ka Glorijas ne visai labais noskaņojums beidzot būs attipinājis līdz manīm. eh, nu neko darīt. tāda dzīve.
pēc nedēļas jānodod zpd, kas nozīmē, ka ir dupsī! varēšu sēdēt brīvdienās mājās un būt nelaimīga visu atlikušo nedēļu, ja vien kaut kas mistiski nemainīsies. ehh

man bija psc kāds sapnis. tagad atcerējos un šokējos. reāli piš smadzenes, es pat teiktu :D lielākā daļa man pazīstamo cilvēku bija slepenie aģenti, bet nu viss sākās ar to, ka mēs aizgājām uz fonoklubu, kas izskatījās pavisam savādāk. es sēdēju uz trepītēm, dzēru alu. tad atbrauca policija, sākās reids. iegāju iekšā, apsēdos un izlikos, ka lasu žurnālu. mani savāca kkāds policists (tālāk aizmirsu rakstīt, bet iepriekš uzrakstīju (*) to visu skaipiņā, tāpēc..), kas beigās izrādījās mākslīgi skaists radīts, lai es nepretotos arestam tjip.
[19:10:31] pūcīte: un veda mani uz busiņu, bet no fonokluba izveda mani apķēris ap vidukli. Dāvis ar tevi stāvēja ārā un redzēja to un bija šokā, tad aizgāja prom, bet es neko nevarēju padarīt, jo mani bija savācis tas policists. gāju uz busiņu, kamēr viņš mani turēja un kko čukstēja par to, ka neko jau nevar mainīt vairs, bet nu kad jākāpj busiņā, viņš vilcinās. tad atbrauca dzeltens ar melnu Hammers un viņš mani iesēdina tajā, ātri bēgot no pārējiem reida biedriem, kuri pēc tam sāk šaut, bet tas Hammers ir ložu necaurlaidīgs. tad tur iekšā ir visādi mazi datoriņi un ekrāni, un rādās draugu bildes, un tas čalis stāsta, kas viņi ir īstenībā, un kā viņi man palīdz ikdienā un man psc šoks un atkārts žoklis. pamodos ar wtf sajūtu. un čalis saka, ka nevar saprast, kas notiek ar Glorju, jo viņa viņu visā sistēmā uzrādās kā mirusi jau 2 nedēļas. un vispār viss notiek galīgi tā slepeni un man izdzēsa atmiņu beigās un nokārtoja, ka neviens neko nav redzējis un ka policija uz FK nemaz neatbrauca. un man reāli jūk sapņi ar realitāti.
vispār jau ir 23:21, turpinu rakstīt angļu valodu un domāt par to, kad tad nu beidzot varēšu uzrakstīt visu to lielisko brīvdienu atstāstu.

traki traki pietrūkst
(hug)

es tiešām nezinu, ko es darītu bez mūzikas. vismaz var uzgriezt uz visskaļāko austiņās un neklausīties tajā, ko viņa muld. bla bla bla kamēr nebūs labas atzīmes, vari aizmirst par bla bla bla. dziesmām varētu nebūt pauzes vispār! dzirdi gan es droši vien pišu. nu nekas, viņa aizies pēc 10min un tad likšos uz auss. pamodīšos, uzrakstīšu tās stulbās esejas angļu valodā un izpildīšu visu pārējo, par ko biju aizmirsusi kosmiskajās brīvdienās. jo pohuj, metāls!

ko lai saka - kosmoss! tik pirms pusstundas pārrados mājās, lai gan dzīvoju vistuvāk. tagad klausos mūziciņu, pārklājos ar zosādu un cenšos aptvert visu, kas noticis. tik nereāli liekas :D šodien nav spēka vairs rakstīt, lai gan dažs labs vēl ballīti turpina (un es arī ļoti vēlētos tā darīt), bet nu jā, jāvelk sava pakaļa uz skolu tomēr ir!
tādas lietas pieredzējusi/izdzīvojusi es vēl nebiju :D pat bišku kauns rakstīt, bet tiiik ņirdzīgi. ajj, gribas visu pateikt, bet dienas jūk un cilvēki vēl vairāk. katrā ziņā nenormāli forši. droši vien sapņošu, ka tas kosmoss turpinās ^_^

"Tas, ka brīžiem katram var uznākt pesimisma un nepārliecinātības sajūta par sevi, ir pilnīgi normāli. Viss pāries un pašsajūta normalizēsies vistuvākajā laikā. Apgrūtinoši darba pienākumi."
nu labi, pieņemsim. tai pašsajūtai jau tāpat nav nekādas citas izvēles kā vien normalizēties, ja jau ballīte!
un man besī, ja man uzliek ēdienu vairāk, nekā es gribu. nu cik reizes var teikt? tjipa ja es braukšu uz Cēsīm, tad neēdīšu? kā tad :D
vilcienus, autobusus atpakaļceļam sarakstīju. tagad jāsamet viss somā un jālaiž uz Cēsi, (*) jau pēc 10min būs tur, bet es tik pēc pusstundas izbraukšu, haha
ah, un tomēr nepievīlu I. Ziedoni, ā jē. iedvesma mistiski uzradās
āa, un man baseinā tāā ūdens satecēja ausī, ka vēl līdz vakaram tur droši vien būs. tā sajūta riktīgi jocīga, ka tāds karsts ūdens no galvas iztek. baigi, baigi.

Imant Ziedoni, piedod, bet šodien man liekas galīgi nebūs Tava diena manā domrakstā, lai gan par Ojāru Vācieti es varētu teikt to pašu. dusmojamies uz literatūras skolotājas nekonkrētajiem tēmas izklāstiem, kas sastāvēja apmēram no - nu būs vairākas tēmas, gan par O. V. dzeju, gan par I. Z. dzeju, gan epifānijām. thanks a lot! man besī, ja nepasaka konkrēti un nevar neko sagatavoties, meh
vēl iekšiņas sasāpējās, kas vispār ir lieliski. cerams, ka vakars tā dēļ vismaz nebojāsies un tā sāpe pāries
tāda sajūta, ka varētu aizmigt stāvus. jobanais pilnmēness! visus iepriekšējos gadus ir licis mani mierā un te pēkšņi sasparojas. sapņi arī kaut kādi par sarūsējušām naglām rokās un pretīgu smaku. gshfdga;ire

Madara, paldies Tev par to, ka padarīji manu, (*) un Edītes vakaru tik nenormāli smieklīgu :D
vispār rītdien ir slepenā ballīte dzīvoklī, par kuru mamma nezin, jo domā, ka būšu tikai es, (*) un Dāvis, bet īstenībā būsim +/- 10 cilvēki un dahuja alus :D
šodien sačinīju sev CV, aizsūtīju uz Tallink. mamma gan izbesīja ar savu runāšanu, jo esmu pārliecināta, ka būtu labāk, ja es būtu uzrakstījusi motivācijas vēstuli, bet ko nu vairs "Pata, nevajag tev tādu!"
nu ko, uz skolu iet ir riktīgi dīvaini, bet vismaz šodien bijām 4, nevis kā vakardien Evija viena pati vai 2dien, kad neieradās neviens, haha
jāiet vingroties un darīties visu ko
priecīgi, priecīgi

it kā tētis tikko bija ieskaitījis naudu, bet pārskaitīju mammai dvacāru un (*) visu to, no kā dzīvoju un iepirkos 2 nedēļas..tā ka turpināšu teikt, ka man nav naudas :D jo tādos tempos drīz vien nebūs arī
tomēr kaut kā vieglāk paliek ap sirdi, ka nevienam vairs neesi parādā. ja nu vienīgi kādu aliņu, bet to jau viegli nokārtot
vajadzētu kaut ko skolai darīt, bet negribas. un no šīs bezdarbības to vien gribas kā ēst
tomēr visvairāk par visu pasaulē man tagad gribas vasaru un priecāties apkārt ar saviem jaukajiem (jo pa logu galīgi neizskatās, ka ir ziema, ja redz tikai debesis, galīgi pavasara/vasaras saule)
ātrāk 5dienu un ballīti! jāuztaisa party-playliste :D

šodien ir trešdiena. Malvīnes pareģojumi par manu atgriešanos mājās bija gandrīz precīzi :D īstenībā, ja es ātrāk būtu zinājusi, ka no manas klases īsti neviens neies uz skolu, varbūt būtu izlūgusies mammai un palikusi vēl vienu dienu Rīgā. žēl, ka šitāda apgaismība parasti piemeklē mani tad, kad jau ir par vēlu. ārā ir sasodīti skaists, bet auksts laiks, un man ir priecīgi par visu, kas notiek :)
( turpinājumā 2h ilgi rakstīts stāsts.. )

kaut kad pa dienu jau biju iesākusi rakstīt, bet tas viss pazuda. mistiski!
tagad sarakstīšu, ko vajadzēs nopirkt (lai neaizmirstas): čības, maks, skropstu tuša, baterija pultij, krutais šampūns, varbūt slidas (ja būs atlaides), kāda jauna vešiņa, klade matemātikai (lai gan varbūt arī nē), zāles, varbūt gredzens kāds skaists (jo man gribas (kaut ko meitenīgu :D ak dievs, kas ar mani notiek..?))
šodien runāju ar (*), kamēr viņai bija plika pakaļa. un jā, tas liekas pilnīgi normāli :D ai, vispār smieklīgi viss
man kaut kā vēl arvien neliekas, ka rīt ir žetonvakars, lai gan es sapņoju, ka gandrīz nomirstu un nokavēju to :D
šodien saģērbos rītdienas drēbēs un vienīgais, par ko nevaru izlemt, ir kādas rotiņas lai liek. ai, ai, caciņa manī atdzīvojās :D
vo, atcerējos par cv beidzot. jāuzčinī augšā
neuzrakstīju ne pusi no tā, ko gribēju pateikt :D

labi, es tomēr atkal nespēju tikt pāri tam Musiqq mēslam. kā var būt tik negatīvas un pretīgas sajūtas izdzirdot ko tādu ? es tiešām gandrīz sāku raudāt, viss garīgais vienā mirklī izčibēja. nogaliniet mani, ja man tas būs jāklausās vēlreiz. nopietni.
es pat nevaru neko normālu uzrakstīt, jo bļeee. pohuj, iešu paraudāt

gribas skaļi dziedāt, bet visi vēl guļ. vēl man gribas dejot, bet atkal jau - visi guļ :D neklaigāšu tak apkārt kā tāds gailis riesta laikā.
kaķis izgūlies pa gultu kā maza zarniņa, pēc stundas uz autobusu jāiet. tam īsti nebija vienotas domas, bet varbūt varētu iedomāties, ka es uz autobusu vilktos kā maza zarniņa. nekad jau nevar zināt!
brīvdienas paskrēja kā kenijieši maratonā. (*) lielāko daļu laika skraidīja apkārt pusplika, bet tas tā jauki :D
ai, man nav laika. ir jau 7:47 :D vēlāk pabeigšu/turpināšu

ir jauki pamosties, traucēt (*) staipīšanās procesu, sākt stāstīt savus pilnīgi nesaprotamos sapņus, secināt, ka viņa īsti neklausās, bet turpināt stāstīt tālāk tāpat, stāstīšanas prieka pēc.
"liekas, ka tu esi mani uzvilkusi. nu ne jau uzvilkusi, bet uzvilkusi :D ". man ir (*) guļamā maiciņa vienkārši, ja!
tagad viņa ir dušā, iepriekš viņa dejoja pie spoguļa ar dvieli. vakardien viņa vienkārši lēkāja apkārt un bija kā mazs zvaigžņu rūķītis ^_^
ir pus10, bet mēs esam augšā, lai gan varētu gulēt līdz pusdienām, bet tā jau nebūtu ražīga laika izmantošana.
varētu iet nomazgāt bļodiņas, iesākt rītu ar vīna malku un uztaisīt (*) masāžu, kad viņa būs ārā no dušas.

sēžu pie (*) dīvānā, dzeru vīnu, izraustīju meitenēm uzacis, paēdu makaronus un traki gaidu rītdienu. vispār neliekas, ka šorīt/šodien biju tik dusmīga, ka psc. jūtos priecīgi tagad. gāju uz vilcienu, neprātīgi putināja sniegs. mamma lika paņemt lietussargu, jo savādāk šausmas un ārprāts, man sasnigs seja. stacijā manas pēdas bija vienīgās. iemīņāju sniegā (*) un pēc tam arī sirsniņu, jo kāpēc gan ne? vilcienā konduktore pie manis pienāca tikai pēc Cēsīm, tāda pamanīta sajūta :D pa ceļam klausījos, kā (*) man lasa Epikūru un Sartru un kā Dāvis stāsta, kādas grāmatas viņam ir un vēl visādus vārdus no skaidrojošās vārdnīcas. sēdēju un smējos. telefons no sarunām galīgi karsts, bet Patai sejā smaids. 

vienu dienu es jūtos tā, citu - pavisam savādāk. šodien, piemēram, man gribējās kādam iesist pa seju, uzkliegt, iespert vai arī aiziet prom, paraudāt un padusmoties uz visu pasauli vienkārši tāpat, bez īpaša iemesla. es ienīstu garastāvokļa maiņas, citi arī ienīst manas garastāvokļa maiņas. es ienīstu Musiqq stulbās dziesmas līdz sirds dziļumiem, es viņus ienīstu vēl vairāk par to vienu meiteni no fonofesta (viņa laikam ir vienīgais cilvēks, kuru es tik traki ienīstu nepazīstot). es varētu sev iedurt pildspalvu kājā ātrāk, nekā pakļaut savu dzirdi un smadzenes tai izvarošanai. bļee, man viņi tik ļoti riebjas, ka es varētu izsaukt sev vemšanu, ja vajadzētu, ieskriet sienā lielā ātrumā un zaudēt samaņu. es pat nezinu, ko lai vēl tādu uzraksta, kas raksturotu to, cik ļoti man viņi nepatīk. protams, ka šodien man tas mēsls bija jāklausās, jo citiem tā dziesma patīk (es varu sākt ienīst arī tos cilvēkus, kuriem patīk TAS). labāk palikšu kurla no Otep pilnā skaļumā iekš mp3. šķiet man pilnīgi aizies ciet un es ieduršu kādam nazi acīs dēļ tās dziesmas. pilnīgi psihie nāk virsū dēl viņiem. 

(nē minc, šis ir jaunāks ieraksts :D skaties zemāk)
mamma tikko baigi man saka, kāpēc es laižu sīkos pa priekšu busiņā. pasaku, ka darīt man citu nav ko, kā viņus grūst malā un kāpt pirmajai. nē nu es labprāt, bet tie sīkie kretīni pēc tam gan sit, gan spārdās, gan diršās! nafig man vajadzētu bojāt sev garastāvokli, ja to lieliski tāpat izdara viņu debīlās sarunas un LV radio 2. mamma laikam aizmirsa, ka iesitot kādam jaunākam, man viņa vecāki var piesiet kaut ko kaut ko un tad būs skaidrošanās n shit. tāpēc man nepatīk bērni :D patīk tikai tādos gadījumos: a) viņi nemāk runāt, b) viņi nemāk lamāties, c) viņiem ir labs noskaņojums un viņi neraud, d) viņi nemāk staigāt, haha :D varbūt pēc gadiem mana attieksme mainīsies (jo tad man nebūs jāizcieš tās mokas, kuras sauc par skolēnu autobusu)
pēc 25min uz busu. vajadzēja pamācīties matemātiku, bet man nesanāca. ak, pārsteigums, pārsteigums!