sēžu pie (*) dīvānā, dzeru vīnu, izraustīju meitenēm uzacis, paēdu makaronus un traki gaidu rītdienu. vispār neliekas, ka šorīt/šodien biju tik dusmīga, ka psc. jūtos priecīgi tagad. gāju uz vilcienu, neprātīgi putināja sniegs. mamma lika paņemt lietussargu, jo savādāk šausmas un ārprāts, man sasnigs seja. stacijā manas pēdas bija vienīgās. iemīņāju sniegā (*) un pēc tam arī sirsniņu, jo kāpēc gan ne? vilcienā konduktore pie manis pienāca tikai pēc Cēsīm, tāda pamanīta sajūta :D pa ceļam klausījos, kā (*) man lasa Epikūru un Sartru un kā Dāvis stāsta, kādas grāmatas viņam ir un vēl visādus vārdus no skaidrojošās vārdnīcas. sēdēju un smējos. telefons no sarunām galīgi karsts, bet Patai sejā smaids.
man ir rokas pulkstenis ^__^ un liekas, ka viņš rāda stundu vēlāk, nekā ir
(*) runā kaut ko par žirafēm, hahaa
man patīk, kā ir. un kā būs rīt un parīt arī.