ir cilvēki, kuri tev vienkārši nepatīk, bet ir cilvēki, kuri patīk. vēl ir tādi, kuriem tu esi pateicīgs par kaut ko. katru reizi, kad klausos Current 93, atceros par to čali, kurš man pirms vairāk kā 5 gadiem vienkārši uzrakstīja draugos. sākām kaut ko runāt, un tā nu viņš man atklāja lielisko neofolk pasauli. eh, tā mūzika tik labi atbilst manam noskaņojumam, ka pilnīgi nezinu. dažreiz man kaitina, ka nespēju izteikt vārdos to, kā jūtos, jo gribētos. tā skaisti, ar visiem epitetiem un salīdzinājumiem. tā kaut kā debešķīgi. vai nu skumji, vai priecīgi, tas jau atkarīgs no tā, kā jūtos. debešķīgi skumji, hah. atgādina manu domrakstu literatūrā. no malas gan tas izklausījās tik stulbs, ka stulbāk vairs nevar. ūdens liešana, bet katrā tādā jau ir kāda daļa patiesības.
šim vakaram - teraflū un aveņu zapte. domās man dzīvo bērns, kurš saprot, ka ja ir slims, tad nekur nav jāiet, tāpēc es arī īsti nepretojos tam, ka jūtos slima, lai gan tā apzinīgā prāta daļa saka, ka nedrīkst slimot, jo nebūs laika izlabot darbus. nu jau tikai vairs pusotra nedēļa līdz brīvlaikam. liekas briesmīgi daudz, ja to visu laiku vēl ir jāmācās, bet tā jau nav. miu
un vēl ir dīvaini, ka atliek iedomāties vienu domu, un asaras jau ir gatavas straumēm lieties. baigi.