par lietām un vietām.
Pirmais - DAUDZ MĪĻU UN CIEŠU MĪĻOJIENU ZANDAI VĀRDA DIENĀ!!! Mēs šodien domās ar Tevi.
Tālāk - mums klājas tāpat kā visu laiku, nekas īpaši jauns nav, tikai tas, ka nopirkām mp3 pleijeri lai varētu abi reizē un biežāk mācīties spāņu valodu. Šodien tas tiks likts lietā un mēģinātas jaunās mācību metodes. Tā lūk.
Pārējais ir tāds pats kā vienmēr - darba ziņā jaunumu nav, saule spīd spoži un ir dikti karsta, okeāns kā vienmēr sāļs un liels, lai arī tajā vairākas dienas neesam bijuši. Vakar bijām aizgājuši līdz lielās viesnīcas [zem kuras it kā ir mūsu apartamentu kopums] baseinam. Ja mēs dzīvojam šeit, mēs drīkstam to izmantot. Tas ir jauki un nav tālu. Baseins ir liels, bet dīvainā kārtā strādā tikai līdz 6iem vakarā. Viesnīca ir milzīga, un man tiešām šķiet, ka tur ir kaudze tūristu, kas labprāt peldētos arī pēc 6iem. Savādi - ļoti savādi. Ā, pie šī baseina arī ir ļoti daudz dažādu noteikumu, kā aŗi ļoti daudz ļaužu. Tajā vietā, kur mēs dzīvojām Gran Canaria, tur bija jauki - mēs pārsvarā vienmēr bijām pie baseina vieni, un tur bija tikai viens noteikums - nedrīkst lēkt, jo par seklu baseins. Tā lūk.
šodien ir pirmais oktobris. nu jā. labs laiciņš jau pagājis. esam jau iestūrējuši nākošajā mēnesī, nezinu. tas jau laikam nav uz labu.

Stāsts par krabjiem:
Aizvakar mēs staigājām ĻOTI daudz un ĻOTI garus gabalus. Vajadzēja. Bet nu beigās mēs bijām pārguruši, sakarsuši un īgni. Mājupceļā nolēmām piestāt beidzot pie kāda no mazajiem moliņiem, kas norobežo publiskās pludmales. Aizgājām līdz galam - tur milzīgi akmeņi kaudzē, zem kuriem skalojas ūdens. Uun pa tiem akmeņiem skrien DAUDZ lielu un mazu krabju. Ārprāts, es pirmo reizi mūžā redzēju savvaļas krabjus. lielākie bija tiešām milzīgi, tā kā apakštasīte, vai pat lielāki. Mazākie gan bija tik maziņi kā pirksta nadziņš. Bet viņi tik izveicīgi un visu redz, ko mēs darām - kā gribam nobildēt, tā spliukts zem akmens! Tik interesanti bija!! [jāskatās vai kāda bilde būs arī izdevusies...]

Stāsts par mikrofonu:
Jā, tā ir tiesa - mums beidzot ir mikrofons, mēs beidzot esam sazvanāmi un sazināmi. Bet kamēr mēs tikām pie šīs ierīces, sirms varēja palikt. Ir tā, ka mēs jau stāstījām, ka visi tehnikas veikali pieder indiešiem, tur ir vispārēja patvaļība un vispār murgs. Viss mētājas kaut kādās kastēs, visi iepakojumi izskatās kā no miskastes izvilkti un visam plusā - indieši domā, ka mēs esam pilnīgi stulbi. [viņi paskaidro ka mp3 pleijeri var ieslēgt un izslēgt, tam var pārslēgt dziesmas un nospiest pauzi - un visam pa virsu, viņš to nosauc par NĀKOTNES ierīci. tādu, kas Latvijā vien jau ir kādus gadus piecus... eh.] Bet par mikrofonu, šis ir stāsts, par kuru Kaspars nespēj pārdzīvot. :D Atrast mikrofonu šeit nemaz nav tik viegli, lai arī indiešu veikali ir uz katra stūra un piebāzti ar visu, kas ir un kas nav vajadzīgs mirstīgam cilvēkam. Beidzot nu mēs vienu bijām atraduši un pavecais onka, kas tur strādā mums teica, ka tas maksā 9eiro [tas ir tāds mikrofons - plastmasas, kā Rimi var pa 1,50LS nopirkt]. Kaspars viņam apgalvoja, ka pie mums to var dabūt DAUDZ lētāk, un ka tas ir absurds. Onka piekāpās un teica, ka, ja mēs maksāsim skaidrā naudā - dos pa 6eiro. Mēs nolēmām, ka 6eiro vēl var paciest, bet mums nebija skaidras naudas līdzi. Aizgājām un atgriezāmies pēc divām dienām, taču tur bija jau cits pārdevējs, tāds jauns. Kaspars viņam izskaidro, ka mēs meklējam mikrofonu un viņš izvelk to pašu plastmasas miķi no stūra kastes, galīgi netīru, paskatās uz to, papēta un saka, ka tas maksā 20 eiro!!!!!! 20!!!! es iespurdzos, Kaspars šokā. Kaspars teica, ka pirms pāris dienām šeit tas pats miķis maksājis 6us eiro, bet indietis tik parausta plecus un aizmet [!!!] lietiņu atpakaļ stūrī. Mums šoks. neko - ejam prom. Aizvakar, tā bija nākoša diena aiz 20 eiro atgadījuma, mēs gājām garām tam veikalam un nolēmām ieiet atkal. Kā reiz tur atkal tas vecais pārdevējs. Kaspars saka, ka mēs te vienreiz jau bijām, mikrofonu gribējām, bet nebija skaidras naudas un tā... Vecais tāds - jā, jā - atceros, tātad 6i eiro!!! NU VĀKS. Jā, bet nu mēs dabūjām mikrofonu pa 6i eiro! Bet tie indieši!! tas ir vispār kaut kas neaprakstāms, to nevar izskaidrot, kamēr pats to nav redzējis!!! Viņi paskatās uz lietu, novērtē un tad pasaka cenu, nevis lieto fiksētas summas. ā un vēl viens fenomens indiešu jomā - viņi cenas aprēķina uz kalkulatora un rāda tev tās uzrakstītas, ne tikai pasaka. Vēl viņiem ir tāda dīvaina paraža: tu pajautā cenu, viņš paņem preci - uz kalkulatora kaut ko mistiski aprēķina, pasaka, piemēram "45 eiro", tad nopūšas, nosaka, ka ja tu maksāsi skaidrā, tad - uz kalkulatora kaut ko aprēķina mistiski - parāda tev, ka jāmaksā tikai 30 eiro! Tā indiešu tehnō pasaule ir neizdibināma!! un tiešām, nav neviena veikala tehnikas, kurā nebūtu indietis.

Roltoni [nu roltonveidīgas nūdeles] šeit maksā ap pusotru eiro! tātad, ja students vai jebkāds cits cilvēks nolemj, ka, ja nav naudas, tad vienmēr var pārtikt no salātiem un roltōniem - tad tās ir muļķības. . .