tā nu viš' ir.
Labas dienas mīļie un tālie aizokeānijas ļaudis. Kanāriju salās šodien saulains laiks, tāds kā piedienas. Tikai virs kalniem gan vienmēr zilimelni mākoņi met drūmas ēnas, laikam lietus. Bijām aizgājuši arī līdz okeānam - galīgi mierīgs. mazītiņi vilnīši, dzidrs ūdentiņš un laimīgi cilvēciņi iekšā un ārā. ļoti labi šodien varēja aplūkot priekšā esošo salu, tikai fotoaparāta gan nebija līdzās. Par to pludmales padarīšanu runājot, jāpastāsta par turienes aktīvāko apmeklētāju. Es pat teiktu, ka tas ir pludmales darbinieks, jo šis tirgo augļus sauļoties gribētājiem. Vai nu vismaz cenšas tirgot. Mēs esam novērojuši, ka šim bļaustīklim ir savdabīga attieksme pret turpat strādājošajiem ķīniešiem, kuri masē tūristiņiem muguriņas. Augļu pārdevējs, kurš ir nosauļojies brūns kā ... [jūs jau zināt, ko Kaspars teiktu], kurš visu laiku stiepj pilnu kasti augļu un kuram ir ļoti skanīga balss, vienmēr, kad ierauga kādu garacaino cilvēciņu darbojamies ap kāda tūrista muguru, sāk svilpt, saukt, māt masierim. Kādas dienas atpakaļ Kaspars novēroja, ka augļu tirgonis vienu no masierīšiem arī bakstīja, šodien gan viņš tikai skaļi sauca "Hei, Čainīz! Pļak, Pļak, Pļak!!!", un mēģināja attēlot ķīniešu valodu. Kaspars apgalvo, ka šis tirgonis viņam ir iedvesis nepatiku, viņam šķiet, ka tirgonim vienkārši skauž, ka tūristi labprātāk izvēlas ķīnieša masāžu nekā nobružātu meloni. tā lūk.
divus vakarus pēc kārtas es apgalvoju, ka līs lietus, jo visapkārt ir melni mākoņi, bet es kļūdos, laikam viss lietus nolīst kalnos un līdz šejienei netiek.
Mēs esam atklājuši superīgu mazu bāriņu pašā pludmalē [jā, tā ka smiltīs] vietā, kur cilvēki sērfo. tajā bāriņā uzturas vai nu paši sērferi, vai viņu gaidītāji un atbalstītāji. Katru dienu un vakaru tajā vietā var redzēt un apbrīnot bariņu sērferu, kas, salīduši vienkopus, gaida vilni. Tur ir tiešām lieliski - super skaists skats un skan laba mūzika. [tur apkārt ir apzīmēti akmentiņi, galdiņi ir apkrāsotas kastes un ir plauktiņš bērniem ar vecām rotaļlietām, visapkārt skraida suņi un visi priecājas.] tā ir vieta prom no lielajām pludmalēm un tūristu kalniem.

Lielākā sāpe šobrīd, bez darba jautājumiem, ir salātu sāpe. Ir tā, ka latvietim - pieradušam pie tā, ka, ja nav, ko ēst, tad var nopirkt kādu tomātu, gurķi, salātu, piemest karoti krējuma un vismaz pieēsties salātus, - šeit ir visai sāpīgi dzīvot. Šeit neko tādu atrast nevar. Nu var atrast kaut ko, bet tas viss ir vai nu tik dārgs, vai vecs, vai nobružāts vai vienkārši nav atrodams, ka no salātiem mums līdz šim ir ticis pilnīgs un apaļš NEKAS. Jā, šeit var nopirkt jau sagrieztus salātus, kur ir - salāts, mazliet burkāns un mazliet sīpols, taču tas maksā 3,10eiro! tur iekšā ir 175grami!!! WOW. bet plusā visam taču ir jānopērk salātu mērce, vai jebkas, ar ko tos salātus ēst, bet tas, lūk, arī maksā pie 3 eiro, jo lētais latviešu krējumiņš taču šeit nav! Tā nu mēs ļoti un dikti ilgojamies pēc salātiem.


Salātu alkās,
jūsu MĒS.