pirmās dienas.
Nu tā, mīlīši. Esam klāt. nu cik nu klāt, bet Kanārijas esam sasnieguši un pirmos iespaidus ieguvuši. tie ir dažādi un krāsaini, bet katrā ziņā saulaini. Ar atlidošanām un tādām lietām daudz maz viss bija kārtībā, ja neskaita to, ka lidostas, lidmašīnas un dažādās laika joslas mani saslimdināja, iemeta man degunā iesnas un piesēja nogurumu. nekas, nekas - mēs ar to veiksmīgi tikām galā. tagad viss ir kārtībā un siltais kanāriņu gaiss arī iesnām licis saprast, ka jādodas tālāk. pēc pārlidojumiem slēdziens tāds - tā Beļģijas lidosta GALĪGI nerullē, tā ir tik maziņa, ka visiem tās apmeklētājiem nākas spiesties un stumties vienam gar otru, un nekāda labuma no tā nav. Tā pilsēta ir skaista, bet dārga, bet tas jau ir saprotams, to apmeklē pārsvarā visi lidostas apmeklētāji, jo līdz Briselei ir dikti tālu un dārgi nokļūt. par Beļģiju gana, man tur nepatika. Auksti. Madridē lidosta superīga, milzīga un plaša, ja nu negribas pa nakti gulēt - kā Kaspars teica - var izstaigāties, apmaldīties un atrasties. Mēs tur paēdām, pagulējām un veiksmīgi pacēlāmies gaisā. ā nē, meloju. No Madrides mēs nezināmu iemeslu dēļ izlidojām stundu vēlāk, to stundu mēs nosēdējām [nogulējām] lidmašīnā. tur kaut kādu bagāžas iemeslu vai kā tur dēļ tā bija. Bet nekas, mums tas neko diži netraucēja.
Kanāriņi mūs sagaidīja ar dikti siltu un stipru vēju, bez tiešas saules stariem un skatu uz kalniem. [nelieliem, bet kalniem.] Tā kā izrādījās, ka selīnai jau ir ciemiņi, redz kāpēc droši vien viņa netabildēja uz meiliem, mēs nolēmām doties uz lielāko kartē atrodamo pilsētu dienvidos, tieši pie okeāna, ar domu, ka tieši te būtu jābūt tūristu uzplūdiem un daudzajām darba iespējām. ām, gan ceļš, gan ceļa gals mūs noveda pie cita secinājuma - šeit galīgi nav tā, kā bijām iedomājušies tūristisku vietu esam. Atradām, kur palikt pa lētu naudu uz četrām dienām, tādā kā mazā dzīvoklītī - otrais stāvs, trešajā stāvā ir terase ar baseinu, mums ir virtuvīte, lielā istaba ar tv un satelīttelevīziju [dīvainā kārtā vācu], guļamistaba un balkons, uz kura superīgi ieturēt brokastis un vakariņas. ;) Pirmajā dienā mēs aptvērām situāciju, atradām trīs minūšu gājienā esošo okeānu un atkal attapāmies pie secinājuma, ka šeit nav kā gaidīts. Otrajā dienā sataisījāmies uz pilsētas centru darba meklējumos, taču no tantuka no lejas [tā, kas te strādā] sapratām, ka Gran Canariā tādu "centru" nevienā pilsētā nav. Nu ok, viņa pateica, kur ir jādodas, ja gribas "šopingot", devāmies turp ar kājām nevis busu - karsts - bet galā atkal "aplauziens". Viņu uztvere par šopingošanu ir - trīs veikali un divas kafejnīcas, kurās neviens nerunā angliski un vispār. Labākais, ko mēs izdarījām, bija nopirkām abi telefonus, katrs pa 19eiro, no kuriem 12eiro jau ieskaitās kredītā. telefoni ir tik smieklīgi. Kasparam tika Nokia. tāda ar super mīkstām pogām un lukturīti, viņam patīk - viņam ir pat radio! tāda bija pēdējā, tāpēc man tika balts LG, kurā ir tikai zvanīšanas un sms funkcija, bet vispār man liekas, ka man ir pats stilīgākais telefons tagad. ;) [ir pat trīs dažādi displeja attēli!!!] nu jā. telefonus mums vajadzēja, lai mums būtu numuri, ko ierakstīt cv, bet nu cv nav kam iedot. secinājums par šo vietu - šeit ir karsts [katru dienu 35grādi], tūristi visi ir pensionāri, vīriešiem ir problēmas ar ķermeņa apmatojumu, jauniešiem šeit nav, ko darīt, angļu valodas vai jebkādas citas valodas zināšanas, izņemot spāņu, šeit ir liekas, taču baseins ir superīgs un okeāns auksts. ā un vēl - šeit ir dikti klusi, klusāk kā Dobelē. nevar dzirdēt neko - pabrauc kāda mašīna, ierunājas kāds cilvēks, taču ne miņas ne ziņas no spāņu skaļuma, ballītēm un vispārējas jautrības, kas piedienētos salām, tūristiem un visupirms pašiem spāņiem. MĒS ESAM NOKĻŪDĪJUŠIES SALAS IZVĒLĒ.
Tādēļ - sekojošais plāns ir svētdien doties ar kuģīti uz Tenerifi, kas ir lielākā sala un kurā bija visi mūsu informatori [kas stāstīja par salām], cerībā, ka tur ir tas, kas atbilst tūristu pārpildītas vietas statusam, vai vismaz valodu sajaukuma statusam. [šeit no solītās krievu valodas mēs nedzirdējām ne vārda...] Tā ka mīļie, turiet īkšķus. šodien speciāli samaksājām uz 24ām stundām par internetu, lai visu izpētītu, un jā, tur pat naktsmītnes ir lētākas, laikam mēs esam iekļuvuši miera ostā, ko apmeklē padzīvojuši ļaudis, ar vēlmi palasīt grāmatas un nodegt saulē. Žēl. Nekas. Mums ir apņēmības pilnas sejas, gaidām svētdienu, jo līdz tai mums ir samaksāts par šo vietu, un pagaidām baudām sauli un baseinu. [es beidzot sapratu, kāpēc cilvēki peldas baseinā, ja okeāns ir 3 min gājienā - tur ir auksti, milzīgi viļņi un daudz cilvēku, es šobrīd sēžu pie baseina, te neviena cita, izņemot Kasparu, kurš plunčājas, nav].
ā, fakti, kas būtu jāpasaka - šeit, kā jau dienvidos, ir ļoti netīrs, nav neviena luksafora, bet ir varen daudz gājēju pāreju, pie kurām, dīvainā kārtā, visi apstājas. Kanāriņos ir dikti, dikti maziņas skudriņas, tik maziņas, kā savos laikos vecmāmiņas virtuvē. un no baseina regulāri padzeras mazītiņš balodis [ re, atkal!] kad noriet saule, ir silti, bet nav karsti, ir tik ļoti patīkami, ka visu laiku gribas sēdēt ārā. un šeit tiešām ir daudz palmu.
vēlāk būs bildes. kaut kur.
Mēs jūs mīlam.


PS. Kaspars jau ir nedaudz apcepies. Līna nav.