Par neko
Vakar pie manis ciemojās mana ukraiņu kursa biedrene. Es viņu cienāju ar maizītēm (tās atnesa viņa) un liepziedu tēju (tā man bija). Viņa jau ir izplānojusi manu braucienu uz Krimu. Par to vēl nav informēts potenciālais šoferis. Bet vispār, pēdējā laikā dzirdu daudzus cilvēkus, kuri nezina, ko iesāks pēc gada vai diviem, pilnīgi bez perspektīvas par nākotni. Tādas problēmas ir manām 3 draudzenēm no LV, 2 paziņām no EST un arī šai ukraiņu meitenei. Varbūt šis laiks ir tik nekonkrēts vai pārpildīts ar informāciju, ka cilvēks tik ļoti apjūk no iespējām un vairs nezina kādu ceļu iet, es nezinu.
Šodien izlasīju uzsaukumu dziedāt LV himnu 21.00 pēc LV laika. Tas būtu diezgan labi, ja es savā sporta nodarbībā, kur fonā skan nomierinoši ritmiska mūzika, sāktu dziedāt himnu. Gribētu uz to paskatīties no malas.

Vēljoprojām nesaprotu ortodoksās baznīcas dogmas. It kā saprotu, ka viss slēpjas Dēla jautājumā, bet te tik samežģīti notiek skaidrošana, ka esmu pagalam apjukusi.