kalevala's Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are the most recent 15 friends' journal entries.
| Tuesday, April 28th, 2026 |
dienasgramata
|
8:30a |
No reklāmām: “ Dāvana, ko mamma patiešām vēlas. Izrādiet mīlestību ar Ceramic Apricot šajā Mātes dienā.” |
| Monday, April 27th, 2026 |
kochka
|
9:50p |
Lai redzētu kopainu, vispirms jāatkāpjas Silti pasmaidīju par dejas horeogrāfes optimismu, trīs soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Liekas, ka manā dzīvē viss ir otrādi. Un tas solis uz priekšu varbūt ir tikai labajās dienās. |
teja
|
3:07p |
|
putnupr
|
1:57p |
Reizēm ir patīkami būt vecam, jo "pirms 20 gadiem" bija nesen. |
putnupr
|
1:56p |
Tikko uzzināju, ka man mājās ir kaķis kopš 2006. gada 29. aprīļa. Tagad ir cits kaķis, bet mājās kaķis kā tāds. |
putnupr
|
8:28a |
Sapnī no bankomāta izņēmu miljons eiro, 50 000 no tiem 10 eiro banknotēs atdevu nezin' kam, pēc tam visu ieliku makā, un gāju kaut kādu dobi ravēt, somu nometot turpat pie lauka. kaut kur pie Jelgavas.
(mani senči >200 gadus dzĩvoja pie Jelgavas Mežciemā, mājas sauca "Vārnas".) |
| Sunday, April 26th, 2026 |
putnupr
|
2:34p |
pirms 10 gadiem šajā dienā: "Klausījos radio, teica, ka psihožu saistība ar radošo domāšanu esot pierādīta." |
putnupr
|
2:29p |
pirms 20 gadiem šajā dienā: "āgenskalna tirgū sēdēja vecs hipijsisks nehipijs - 'bez opregjeljonoj mesta zhitjeljstva' - ādās jakā, skruļļainiem jo skruļļainiem un sirmiem gariem matiem, un milzu saules brillēm" |
| Saturday, April 25th, 2026 |
kochka
|
1:26a |
Gribu būt pasaule Laikam kādas trīs reizes atliku Rīkas Pulkinenas grāmatas "Burvība" lasīšanu, jo likās, ka mani tur gaida kaut kas biedējošs. Turklāt sākumā grāmata šķita par skaļu, košu un krāsainu. Taču, tā kā šogad esmu apņēmusies lasīt arī nekomfortablas grāmatas, metu prom savas bailes no depresijas un metos iekšā lasīšanā. Protams, ja grāmata sākas ar jaunas meitenes nāvi, saprotami, kas gribas mest līkumu, jo, vai es gribu lasīt par tuvinieku sērām? Lai tiku uz priekšu, izdarīju to, ko parasti nekad daiļliteratūras lasīšanā nedaru, izlaidu nodaļu, kurā bija līķa apraksts. Lai gan intuitīvi šķita, ka tam arī ir nozīme stāsta kopainā, taču labāk kaut ko izlaist nekā stāvēt uz vietas. Pat necerēju, ka grāmata mani tā pārsteigs labā nozīmē, jo varbūt man arī raksturīgi ieraudzīt pēc iespējas vairāk dzīvju, lai redzētu dažādus stāstus. Reizēm stāstītājs var būt arī fotokamera vai putna acs. Cilvēks var vairāk interesēties par citiem, stāstīt stāstus, bet pats sevi neatklāt. Un varbūt tā ir ar visiem, ka pilnībā cilvēka kopumu nekad neizzināsim, tikai fragmentāri? Un cilvēkus gribam ievietot savā stāstā? Taču īsti nepiekrītu, ka mēs nemaz nevarētu zināt kaut vai daļu patiesības, jo tas būtu pārāk jocīgi, ja katrs būtu ieslodzīts tikai savā redzējumā un dzīvotu tikai savos murgos.
( paslēpties savā prātā ) Current Music: The Church - Under The Milky Way |
dienasgramata
|
12:35a |
Pirms divdesmit gadiem es rakstīju: "man šķiet, ka nepieciešams atpūsties - tāda mietpilsoniska, pieauguša cilvēka sajūta, kuru laikam būšu noskatījies kaut kur, kādā latviešu filmā vai dziesmā, lai gan labi zinu, ka nevajag man atpūsties un neatpūtīšos jau arī, taču tā sajūta nomāc un ko tas vispār nozīmē - atpūsties? neko nedarīt? es jau arī tāpat neko nedaru"
Nekas nav mainījies. |
| Thursday, April 23rd, 2026 |
pajautaa
[ swarmsea ]
|
7:15a |
Cibiņš Beidzot saņēmos šeit pajautāt... kas notika ar cibiņu Darkans? |
| Wednesday, April 22nd, 2026 |
ciruleens
|
9:15a |
Grāmatplaukti I Es, protams, nopirku vēl grāmatas - Julian Barnes "Departure(s)", Ian McEvan "Amsterdam" un Rumer Jon, Godden Jon "Two under the Indian Sun". Departures jau iesāku lasīt, ir interesanti, jo es noteikti negaidīju šādu grāmatas rakstīšanas stilu. Sajūta ir gandrīz kā klausoties (grāmatu lasu, bet sajūta ir it kā šī būtu saruna) ļoti garu ievadu, kaut kam kas tūliņ sāksies un garā ievada nepieciešamība būs izskaidrota. Tāda, kā skatīšanās cita cilvēka dienasgrāmatā, bet kā jau mēs visi zinām, arī dienasgrāmatas tiek rakstītas, lai kāds tās lasītu. Un arī dienasgrāmatās mēs paši sevi rediģējam, jo, nu jā.
Un es laikam sapratu, kur mana interese par nāvi. Jo tētis. Zaudēt tēti, vai drīzāk uzzināt, ka tētis ir miris divas dienas pēc tam, kad tev ir piedzimis bērns un patiesībā tētis ir miris jau divas nedēļas, bet tas ir slēpts, jo rit pēdējās grūtniecības nedēļas. Daudz ko var noslēpt, ja dzīvo divās dažādās valstīs. Mēģināt visu saprast un arī vēl atļaut sev sērot tādā brīdī laikam nav iespējams. Atceros vien vienu epizodi, kur sēdēju uz virtuves grīdas un klusi raudāju, visu pārējo laiku es biju stipra un visu varēju. Tagad trīs gadus vēlāk es laikam esmu atradusi laiku un veidu kā sērot un mēģināt pieņemt nāvi un neārstējamas slimības caur grāmatu lapām.
“Incurable yet manageable’, that sounds like … life, doesn’t it? (J.Barnes) |
dienasgramata
|
9:38a |
Kas mani besī šodien feisbukā: Hanza Perons eksaltētās balsīs erotiski elsojošās reklāmas Jimi Tenor koncertam Karma Socks reklāmas zeķēm par 18 eiro gabalā ("un tad tu vari noķert to sajūtu...") Gundegas Repšes mūždien apsaitētā galva |
| Tuesday, April 21st, 2026 |
barbala
|
1:29p |
Personvārda atveide- II Saki man, cibiņ, kā man darīt ar Mihaly Csikszentmihalyi, ungārs. Latviski atrodu: - Mihājs Čīksentmihāji (diezgan ticu); - Mihajs Čīksentmihāsi - Mihājs Čīksentmīhājs (neticu nemaz) |
| Sunday, April 19th, 2026 |
dienasgramata
|
8:14p |
Izdomāju izmantot cibu, lai piefiksētu katru dienu, ko esmu jaunu vai pirmoreiz izdarījis. Šodien pirmoreiz mūžā biju iekšā Melngalvju namā. |
|