Drūmīzerā sākusies diena beidzās vienos priekos. Bērziņš un Edda Z-valstu birojā, Perts un Kaljuste pārpildītā Domā, kur neiezvanījās neviens telefons, až neticami, un koncerts bija vienkārši ak, gada koncerta titulu pagaidām varētu piešķirt, nu ja, un pēc tam gardais Kastīlijas marķīza vīns Vīna studijā, un smaids joprojām līdz ausīm. Jā, un vēl taču dienā bija viens parakstīts līgums, viens sastādīts tulkojamais stāstu krājums (Andruss Kivirehks), viena uzvārīta ķirbju zupa un pabarots Lemurs (izsalcis, safrizēts), un Ineses Zanderes pērles uzklausītas. No tīras sirds un tukšas galvas, piemēram.