mēs kā "dzērājus" atpazinām un spēlējām spēli, kad kāršu kavu sadala diviem spēlētājiem (vismaz mēs spēlējām diavtā), katram rokās tāda krietna chupiņa sanāk. kārtis tad tā arī chupiņā tur, neskatoties "zīmējumus". tad viens spēlētājs noceļ savas chupiņas pirmo kārti ar attēlu uz augšu, otrs liek pretī savu. kuram kārts stiprāka (simbols (kāravs vai pīķis utt.) nav svarīgs, bet gan "stiprums"), tas sev savāc abas kārtis un noliek atsevišķā chupiņā. un tā, kamēr rokās vairs nav kāršu. tad abi atkal ņem tās chupiņas, kas savāktas cīņā, un turpina. kamēr viens no spēlētājiem ir savācis praktiski visas kārtis.
it kā spēle šausmīgi vienkārša un raiti iet uz priekšu (pa vidu var arī labi šmaukties, ja otrs nav uzmanīgs, ko vienmēr mēģināja mana māsa), bet nezinu, vai sanāca paskaidrot saprotami.