pusi dienas mēģināju atcerēties, par ko man tik ļoti nepatika "mīļotā", tak pagaisis no prāta. pat paņēmu no plaukta, bet tajās pāris rindkopās tikai par tulkojumu paniknojos. atceros vienīgi sajūtu, ka viss likās ļoti uztaisīts, lai izraisītu viennozīmīgas reakcijas. skaidrs, ka grāmata sarakstīta vienas epizodes dēļ, ai-kā-gribējies par tām biezajām asinīm asinīm parakstīt; kad tiktāl tiku, jau biju pavisam apcietinājusi sirdi un tikai vēl vairāk sapīku. tad domāju par grāmatām, kas ņem aiz, bet, tā kā pie rokas nav pašas plauktu paskatīties, palika nedadomāts. plus definīcijas problēmas. takš labprāt parunātos par šito "acīgi". piektdien, piem.