Tu laikam domā "salkas". Bet tur, kur lemurs bija mazs, tā to neviens nesauca. Bija ķērāji un ķerenes. "Čur mājās" nozīmēja objekta neķeramību noteiktā brīdī vai apstākļos. Par to gan katrā reizē/vietā vienojās atsevišķi. "Čur mājās" varēja nozīmēt, ka objekts sasniedzis kādu īpaši norunātu vietu, kurā ir neaizskarams.
Aizvakar arī ķerenes spēlējām: tad viens sameta pirkstus krustos un teica: "Man ir čuriki". Un visiem bija skaidrs, ka ķert nedrīkst.
Man gan atmiņā variants, ka rokas samet krustā pār krūtīm, un tad nedrīkst ķert. Un bija iecienīts variants "augstāk par zemi". Ja ķeramais objekts uzlec uz jeb kā, kas augstāks par pamatvirsmu, un iebļaujas "augstāk par zemi", tad viņu nedrīkst ķert, līdz viņš nolec, nokāpj vai nokrīt. Bet bija iespējams arī vienoties, ka palikt vienā patvērumā drīkst tikai, kamēr ķērājs/suns/salka aizskaita lūdz, piem., desmit.