Trash panda

darbā viss besī, nolēmu uzrakstīt kaut ko noskaņojuma uzlabošanai. tātad, kur es tur paliku par pagājušo weekendu?

vispār tur gar upi diez gan ātri nonācām kaut kādā nesaprotamā pie-upes vasarnīcu apdzīvotā vietā. visādi dīvaini ļauži, bet vismaz sakarīgs ceļa segums iestājas diez gan drīz. lai gan, tas migājas. ir tīri jauki iet, omulīgi. ik pa brīdim taka, ik pa brīdim iela, bet viss tā mierīgi. nav pārāk karsti, ir pietiekami daudz meža, ir ko elpot. ejam. pa ceļam kaut kāda nesaprotama hipsternīca, noskatījāmies, ka tur dod aperol spritz. un es aizdomājos par to, ka, cik es saprotu, tad īsti hipsteri jau sen movojuši on prom no aperol spritz. VZ gan piezīmē, ka mēs esam vasarnīcu rajonā nekurienē, gan jau tur visi vēl oldschoolīgi.

ejam tagad jau iekšā vairāk pilsētā, bet joprojām gar upi. ir tīri jauki. Škrovád ir kaut kas dīvains, bet nav slikti. nav īsti pilsētas annoyance. bet tagad nonākam jau Slatiňany un tur ir tāda lēmuma pieņemšanas vieta. oriģinālā plānā A doma bija, ka te griežas nost un iet mežā, kāpt a steep hill, kas saucas kaķīšu kalns un tur vēl visādi kaķīšbrīnumi. bet man joprojām tā stulbā injury nav līdz galam atkopta. domājam tagad, ka it kā gribas, bet baigi neracionāli būtu to trash the ankle again. ar nelielu rūgtumiņu pret organismu, nolemjam tomēr turpināt iet gar upi.

mūs, protams, vienalga uzdzen kalnā gar kaut kādu jobanu vecu mā. laikam esot pils bijusi. whatever. neko, pastaigājam visādi gar upi. it kā pilsēta, bet nav tāda totāli annoyance. ir tīri omulīgi. un atcerieties, viņi solīja, ka piecos līs? pienāca pieci, mēs uz veloceļa pie upes, apkārt pļavas un nekuriene. un sāk nenormāli gāzt lietus. tā konkrēti pouring down. sākumā it kā zem kokiem nav tik traki, bet nu that doesn't last. pavisam drīz esam konkrēti izmirkuši. līdz paliktuvei vēl daži km.

nē nu, kaut kad jau tas lietus aprima, vēl pirms sasniedzām paliktuvi. kur, starp citu nokļūt bija tricky. tur bija jāložņā pa kaut kādiem krūmiem un aizmugures alleys, jākāpj ļoti dīvainos kalnos. un visādi jānavigē dīvaina Chrudím pilsētas nomale. bija diez gan uzjautrinoši, ja tikai nebūtu viss slapjš un auksts.

paliktuve toties manī izraisīja totālu sajūsmu savā efficiency. ļ apm. šitās bezkontaktu check in / check out vietas man ļ, ļ patīk. bet tur nez kādā sakarā bija baigi silti. neko, dušas un tā, ies meklēt barčikus. ar saukli, ka abi apvainosimies, ka būs jākāpj kaut kur lejā.

ne tikai vecpilsēta bija lejā no turienes, kur paliktuve, bet...

karoč, apstaigājām kaut kādus barčikus. tam nav āras, tur neomulīgi izskatās, Bernardnīca ir overpriced pat pēc Prāgas centru prices. Funny bar liekas dīvains, too weird. un atrodam kaut kādu ielu, kur it kā ir barčiki ar dārziem. un kaut kā nevar saprast, kā tajos dārzos tikt. apejam apkārt un nonākam pie... Lielajām Trepēm.

Chrudím ir dīvaina apdzīvota vieta. I mean, srsly dīvaina. es zinu, ka esmu to teikusi par vairākām pilsētām, bet šitas kaut kā Īpaši Dīvaini. tātad.. vecpilsēta ir zemāk nekā paliktuve, kas ir 15 min gājiens no. bet vecpilsēta arī ir blakus upei un tur ir Lielās Trepes. lai tiktu pie Lielajām Trepēm no barčiku ielas, sanāca kaut kā noiet visu to ielu, principā. kā tādi totāli cirslīši, izlēmām, ka gan jau tie barčiku dārzi sasniedzami no otras puses.

pret šo brīdi man potītes saite _it kā_ turas kopā, bet kreisais celis atkal bik sapisies. nothing new. līdz nākamajam weekendam sadzīs. bet nu, šobrīd kāreiz lejā kāpt ir vissāpīgāk. nokāpjam pa tām nolādētajām trepēm, lai secinātu, ka točna esam nolohojušies. protams, ka barčiki ir Tur Augšā, bet mēs Tagad Te Lejā. visi feispalmo un iet. atrodam kaut kādas citas trepes atpakaļ augšā un ar nopūtu kāpjam pa tām. kāds tur bija tas sauklis?

uzkāpjam augšā, lai saprastu, ka ieeja tomēr tajos barčikos ir no ielas. visi nopūšas. neko, ieejam vienā, tur nav omulīgi un dīvaini ož. ieejam citā, bet tas nav barčiks, tā ir kafejnīca. apstaigājam vēl kaut kur citur vietas, bet viss besī un nekas nepatīk. līdz beidzot ar gūgles palīdzību atrodam, ka vienā no tiem barčikiem ar dārzu virs upes, varētu būt ok. pirms tam papisām, jo tur netriviāla ieeja. aizejam tur un nolemjam, ka ir omulīgi enough.

tātad in km?
iešanā iet līdz paliktuvei ir 25.97 km.
+ vēl 5 km pa pilsētu, kamēr nobāzējāmies barčikā.

bet tas barčiks tiešām bija jauks. skats uz pilsētu no augšas glīts, ir diez gan ok temperatūra, sēžam ārā, pivči un lieliskas limonādes. ēdiens lēts un sakarīgs. apteksnes pieklājīgas un patīkamas. omulīgi sēžam un ķiķējam par visu. tikai tad tur uzradās kaut kādi sadzērušies idioti, kuri kļuva arvien skaļāki un skaļāki.

eventually aizvācāmies uz citu barčika dārza daļu, kur bija klusāk. overall, barčiks tiešām lielisks un, ja jūs kādreiz esat pilsētā Chrudím, ejiet uz Restaurace Na Hradbách. tur, ja kas, dod garšīgu Morāviešu pivci Litovel nevis to pārējo huiņu, ko viņi tur rajonā ražo.

barčiku vēra ciet ap vieniem, solīja vērt atkal svētdienā ap četriem. bet no paliktuves jāiet prom ap 11 jau, so nākamajā dienā ballītes orgkomiteja gāja meklēt citu barčiku. kaut kur lejā, upes otrā pusē. vienas no upēm otrā pusē eventually.