Trash panda

vispār tas Na Jednou bārmenis bija mazliet aizvainojoši, tiešām es neizskatos pēc zajas, kam garšo pivcis? bet nu. tas ir sorted, turpinam sēdēt Mexita, jo tupa slinkums kaut kur iet. un pivčus tepat turpina nest. viss kakbe norm, cilvēki sāk iet prom, paliek mazliet klusāks. viena zaju ballīte gan paliek tikai skaļāka. bet nu, man atkal īd mugura un sāk gribēties kaut ko ērtāku. un pēkšņi arī garām barčikam sāk skraidīt kaut kādi young people un kliedz un kliedz. kaut ko svin laikam. te visi sanīgrojas un sāk domāt par iešanu uz Elišku. ko, protams, pastiprina tas, ka barčiku vispār sāk vākt nost.

aizejot uz Elišku un iemalkojot nezināma nosaukuma pivci, tiek secināts, ka ļoti garšīgs pivcis, kura nosaukumu mēs laikam nekad neuziznāsim.

Eliška kā paliktuve ir mazi svētki, jo met ārā tikai 11 am. tikai downside ir tas, ka tur visādi un dažādi baznīcu zvanu trokšņi ik pa 15 minūtēm, kavissnelabsbļaķ. un izejot ārā tiek secināts, ka ir silti. nevienu jaku neprasās. miegaini nokāpjam uz upi un ejam tagad uz barčiku Naplavka. kā jūs uzminējāt, tā ir hipsternīca upmalā. pagājušoreiz tur norm sažūžojāmies. ejam, nananā. aizejot uz turieni, tur... ir kaut kāds ananāsu un vēl sazinkā tirdziņš un arī barčikā visi galdi aizsēdēti. brīdi pagrozamies un nolemjam iet meklēt citu barčiku. tādiem tak jābūt, vane?

nu, ir tā pašvakāk. staigājām randomā apkārt, bet viss vai nu ciet, vai ciet. tad atradām kaut kādu bernarda pivča barčiku ar terasi un nojumi. un milzu galdu ar vējabrāļiem. vispār tur bija vairāki barčiki ar bernarda pivčiem, kas izbrīna, bet priecē. vējabrāļi un māsas tur konkrēti svinēja visu ko. kinderi skraidīja vēl nezin kas. bet nu, mēs tur kafijas un pamosties mēģinam. eventually visi šie hūmaņi taisījās prom. uzkāpa uz močiem un ilgi un dikti tos darbināja, bet nekur nebrauca. viens pāriītis gan uzkāpa, atvadījās, uzlika ķiveres un aizbrauca. visi ohujā, ka tā arī varēja. palikušie divi pāri tur ilgi un dikti vēl vairoja troksni pasaulē un tā. bet eventually arī tie aizbrauca.

piezīmēšu, ka te atkal sāk nomākties un visur sāk solīt negaisu. skatos arī uz the big black cloud coming torwards us. neko, atnāca, kakbe bija thunderstorm (bez thunder un bez storm) un lietus laikā VZ uzlija ap 20 piles kopumā (virs viņa nebija nojumes). man uzlija laikam divas. neko. vēlāk ieslēdza arī prožektoru. vispār, viss kļuva arvien žūžīgāk un žūžīgāk. uzēdām brokastis un ķērāmies pie bernardiem. dakujem.

bet tagad pastāstīšu par savu Mega socializēšanos pirmdien!

pirmdien bija jādodas pie Rollija. citādi tas jau bija palicis mazliet absurdi - visu laiku atcelt plānus, kad tur darbi, kad tur lietus, viss vispār jau nedēļām te vilkās. neko. tātad. izlēmām tomēr pohuj visu, iztaisīsies. svētdien gan Prāgās bija gāzis norm lietus, atšķirībā no. bet nu, we're a bit pressed for time sakarā ar darbiem un Rollija schedule vakarā, un tajā, ka mums tramvaji sapisti tā, ka nav skaic, kā tikt uz vlak. VZ gūglē atrod ceļu (tieši vārdu "ceļš" viņš ar mani lietoja), ka var vēl ātrāk nokāpt pa Chuchle kalnu uz staciju tur un tad jau ātri uz Č ar vlak. visi tagad iztaisās un iet.

aizejam uz mežu, cauri pļavai, pa ceļu kā jau norm. bet kaut kādā brīdī jāiet pa zemes taku, pa kuru nevienam nekad nav ienācis prātā iet. nuok. taka ta taka. noņirdzos, ka laikam nepareizās tupeles uzvilku. taka paliek arvien šaurāka, arvien akmeņaināka, arvien dubļaināka un man sāk arvien vairāk un vairāk likties, ka tiešām vajadzēja vilkt iešanas iet tupeles nevis šitās. tur kaut kur parādās atkal zirga pakavu nospiedumi uz takas. VZ teica, ka vispār zirga pakavu nospiedumu esamība uz takas te liekas nupat slikta zīme.

spoiler alert - ir. taka paliek tikai šaurāka, tikai dubļaināka un krietni stāvāka uz leju. un zirgs tur norm dubļus vēl sataisījis tur skrienot. aaa! tas.. nebija.. ok. nē nu, nolēkājām jau lejā, kas atliek. bet nolēmām tur vairs neiet, pat, ja 1.5 km ietaupījums no parastās takas. brrr.
bet pie visa vainoju Īsto Cēloni un tas ir celtniecība uz tramvaja ielas, kā dēļ mums te transports ir abnormāls pain un misery.

vlak norm. tagad jākāpj kalnā pie Rollija. ziniet, ir bijis grūtāk kāpt tajā sūda kalnā, bet es ļ, ļ jutu to, cik sestdien nogurdināju kājas tomēr. VZ arī piekrita, ka nav tik jestri tomēr. bet nu, aizgājām pie Rollija, iekūrām ugunskuru un bijām sasodīti omulīgi. iztērgājāmies par visvisādām lietām. apņirdzāmies par visu ko. un omulīgi omulīgojām. vienīgais, ka uguns negribēja baigi norm kurties, jo visi zari bija kvalitatīvi slapji. in any case, apm ņurd un labi, ka tikām.

un health apps nez kāpēc saka 8.2 km pa pirmdienu. nopietni? nē nu ok.


cerams, ka rīt savākšos uzrakstīt par otrdienu, kurā notika Viss, ieskaitot manis tetovēšanu. jo rītvakar jādodas uz Tāboru tur apskatīt dzīvajā no Tāboras lokālo grupu Kalle. nu tur, tur, blakus Cool Place barčikam :D