![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
O! Es jums teikšu, ka saviesīgā piektdiena bija varen saviesīga un kopsummā radījusi daudz līksmu atmiņu. Protams, ka celties astoņos (8) no rīta ir nedabisks mans stāvoklis, tak tomēr tas izdevās! Ierados pie laimīgā pāra laicīgi un tad sākās. Laimīgais pāris bija vidējā sajūsmā par saviem viesiem, kuri bija neizgulējušies un pohaini. Bet sievasmāte padalījās ar sava bāriņa saturu un tad jau kļuvām varen smaidīgi.
Pēc tam tur bija viss tas, nu tas, pie kā drusku gribējās facepalm. Dzejoļi, Imants Ziedonis, sintezatorzaja. Nu tā. Jestri.
Ārpusē jau bija dialogs:
Hotai: Kur ir tie dzērāji?
Redīss, kaķ, Andris: mēs te!
Pēc tādas nopietnākas pafotgrāfēšanās devāmies svinīgi tā. Tur es jums saku, ka rabarberu dzirkstošais vīns ir manta, kura jums, dārgo lasītāj, ir jālieto iekšķīgi un jāslavē. Ja var, tad siltā laikā un pie upes.
Pēc neliela brīvā laika, kuru pielietoju dušojoties un nevarot izlemt, ko vilkt, savācu PF devos uz cibiņu ballīti.
Tā arī nesapratu, kas tieši ir vainas dzeltenai nagulakai. Iepazinos ar dažiem cilvēkiem. Patērzēju ar jau pazīstamiem cilvēkiem. Pirmoreiz satiku Neo Dievzemītē, nolēmām tā vairs nedarīt, khhh. Fotogrāfēju pakārtus teletūbijus un pēc Redīsa pieprasījuma sūtīju VZ. Intensīvi skraidīju pa dažādām kompānijām un visādi uzvedos saviesīgi. Uzzināju, ka daži cibiņi tomēr lasot manus ierakstus. Citi man pajautāja, vai tad es nedzīvojot kaut kur citur. Džintoniki vienkārši žuva ar neaprakstāmu ātrumu manā glāzē. Uz nozīmītes arī bija rakstīts “Bang!”, kas noteikti bija labāk par Sirdnas “love”. Mainīties nepiekritu, I’m not that sort of a girl, hāhā. Ielīksmojos arī tik drīz atkal satikt Ras un Kic, ar latter ļ aizrautīgi apspriežot arbūzu ēdienus (nu to chaat no Cinnamon Bazaar un arbūza gazpačo). Tad mani sabiedēja ar stāstiem par airB, kuri nemākot savus jaunos letadlo. Daudz apskāvu Tvarju, jo viņai pienācās. Iespējams, ka pat biju laipna pret Hotai, bet to tā nezinu īsti. Ap diviem mani pierunāja beidzot doties mā. Protams, ka mājupceļam izdīcām līdzņemamos džintonikus, par kuriem taksists nemaz nebija sajūsmā. Also, taksists zināja, kur mūs vest, jo esot mūs vedis no turienes jau šurp.
Paldies visiem. Par pārējo citreiz.
Pēc tam tur bija viss tas, nu tas, pie kā drusku gribējās facepalm. Dzejoļi, Imants Ziedonis, sintezatorzaja. Nu tā. Jestri.
Ārpusē jau bija dialogs:
Hotai: Kur ir tie dzērāji?
Redīss, kaķ, Andris: mēs te!
Pēc tādas nopietnākas pafotgrāfēšanās devāmies svinīgi tā. Tur es jums saku, ka rabarberu dzirkstošais vīns ir manta, kura jums, dārgo lasītāj, ir jālieto iekšķīgi un jāslavē. Ja var, tad siltā laikā un pie upes.
Pēc neliela brīvā laika, kuru pielietoju dušojoties un nevarot izlemt, ko vilkt, savācu PF devos uz cibiņu ballīti.
Tā arī nesapratu, kas tieši ir vainas dzeltenai nagulakai. Iepazinos ar dažiem cilvēkiem. Patērzēju ar jau pazīstamiem cilvēkiem. Pirmoreiz satiku Neo Dievzemītē, nolēmām tā vairs nedarīt, khhh. Fotogrāfēju pakārtus teletūbijus un pēc Redīsa pieprasījuma sūtīju VZ. Intensīvi skraidīju pa dažādām kompānijām un visādi uzvedos saviesīgi. Uzzināju, ka daži cibiņi tomēr lasot manus ierakstus. Citi man pajautāja, vai tad es nedzīvojot kaut kur citur. Džintoniki vienkārši žuva ar neaprakstāmu ātrumu manā glāzē. Uz nozīmītes arī bija rakstīts “Bang!”, kas noteikti bija labāk par Sirdnas “love”. Mainīties nepiekritu, I’m not that sort of a girl, hāhā. Ielīksmojos arī tik drīz atkal satikt Ras un Kic, ar latter ļ aizrautīgi apspriežot arbūzu ēdienus (nu to chaat no Cinnamon Bazaar un arbūza gazpačo). Tad mani sabiedēja ar stāstiem par airB, kuri nemākot savus jaunos letadlo. Daudz apskāvu Tvarju, jo viņai pienācās. Iespējams, ka pat biju laipna pret Hotai, bet to tā nezinu īsti. Ap diviem mani pierunāja beidzot doties mā. Protams, ka mājupceļam izdīcām līdzņemamos džintonikus, par kuriem taksists nemaz nebija sajūsmā. Also, taksists zināja, kur mūs vest, jo esot mūs vedis no turienes jau šurp.
Paldies visiem. Par pārējo citreiz.