Trash panda

Tas bija ļ laipni no airB puses noorganizēt man to spēļu lidmašīnas reisu no Rīgas tā, lai tieši paspētu uz ansambļa Asking Alexandria konci. Gan jau tie citi pasažieri tur bija tā starp citu. Aizdevāmies pie Jiřika, ielikām čemodānu blakus alus mucām, ielējām sevī džintonikus, savācām Janu un devāmies. Uhti!

Koncerts bija tiešām lielisks. Ir tik ļ kļova skatīties uzstājamies grupu, kurai ļ patīk uzstāties (te es akmentiņu Placebo dārziņā, jā). Proper headbanging un nokliegšanās likās the appropriate behaviour. Un tiešām tie jaunieši bija lieliski, ka bija žēl, ka tik agri beidzās. Taču tiešām vienā brīdī aizdomājos uz mirkli, kāpēc es neeju vairāk uz headbanger gigs, bet nepaguvu domu izdomāt, jo biju aizņemta ar... well, headbanging and singing along.

Ā, nu visi zina taču, ka VZ ir tā kā priekšrocības koncertos zem haštaga tall people see more. Anyway. Es tur izvelku telepurķi, dodu VZ, lai pafotkā. Jana skatās apmulsusi. Ar žestiem parādu, ka VZ par mani garāks. Janai iedegas lampiņa virs galvas, arī velk ārā telepurķi un amuzēta dod VZ, jo Jana vispār pat ir īsāka par mani. Hehe.

Kultūras nedēļa ir tikai sākusies. Feisbuks saka, ka būšot festivāls weekendos. Nopriecājos, izvilku tiketus no čemodāna.