Noskatījos šorīt vēlreiz to 97. benzīna gada video ar Bowie, kur viņš dod padomus būšanā par ārtistu (čista slinkums caur telefonu bakstīt linkus). Atcerējos vienu neuzrakstīto stāstu. Tas joprojām ir spilgti iespiedies manā galvā, galīgi vārdos neuzrakstīts. I need to go out of my comfort zone.
Vēl vakar gandrīz pierunājos doties uz vienu festivālu Islandē. Vainoju pie tā Marlīnes pēkšņo paziņojumu par neierašanos. Dzīvesbiedrs un MP abi aizdevušies savos braucienos prom. Nesaprotu, kāpēc kaķīšu bļodiņas bija piebērtas ar kaudzīti. Un, ē, jā, nu, baigi vispār gribas uz to festivālu Islandē. Un Jūdžīns vakar piesolīja, ja nu man būšot vīza vajadzīga, lai paliktu te, šis sākšot vākt naudu caur saviem mītapiem, par ko man to vīzu apmaksāt. Muahahā!
Vēl vakar gandrīz pierunājos doties uz vienu festivālu Islandē. Vainoju pie tā Marlīnes pēkšņo paziņojumu par neierašanos. Dzīvesbiedrs un MP abi aizdevušies savos braucienos prom. Nesaprotu, kāpēc kaķīšu bļodiņas bija piebērtas ar kaudzīti. Un, ē, jā, nu, baigi vispār gribas uz to festivālu Islandē. Un Jūdžīns vakar piesolīja, ja nu man būšot vīza vajadzīga, lai paliktu te, šis sākšot vākt naudu caur saviem mītapiem, par ko man to vīzu apmaksāt. Muahahā!