Trash panda

Tāda tā dzīve ir, viens ir smuks skats pa logu, spilgta gaisma acīs un jaunas pusdienu vietas. Nu labi, ir vēl visādas jaunas lietas, piemēram, konjūzings resaiklings un tumba uz ledusskapja, līdz ar kuru arī ofisa kopējā Spotifaja pleiliste piektdienu pēcpusdienām. Joprojām baisi pietrūkst terases.

Tad nu, šodien mans iekšējais pulkstenis apgalvo, ka ir otrdiena. Un nevaru izlemt starp zināmi gardo sourdough cheese toastie no hipsterkafē vai aiziešanu uz vienu street market. Jo jaunas pusdienu vietas ir visinteresantākais ofismaiņā. Bet par iekšējo pulksteni vispār neizteikšos.

Ļoti daudzi cilvēki nesaprot, kā mēs ar MP spējam tā draudzēties. Un es jums teikšu, ka pēc ļoti civilizētām vakariņām ar sidru un puspinti ūdens, ejot cauri parkam klausījāmies Fascinating Aida skeču par Dogging. Jo MP likās, ka visi sabraukušie auto parkā ir dēļ tā un man pielipa dziesma galvā. Nonākot līdz ielai ar actual gājējiem, tur gan viņš izslēdza, bet es turpināju ķiķināt. Jo MP ir cilvēks, ar kuru var parunāt par nodokļiem, pensiju, naudas krāšanu, attiecībām, neattiecībām, feisītī bloķēšanām, biešu - aknu sautējumu uz mēnešreizēm, viesmīļu gadiem un dogging. Un lists nav izsmelts.

Londonā +30.

Mums liekas, ka tāpat kā on snow days neviens neiet uz darbu, to pašu vajadzētu uz +30.
Jo, nu... Vispār varētu iet uz darbu šortos. Bet nezinu, vai drīkstu.