Trash panda

Braucu mājās taksī un baisi gribas klausīties AFP, bet liekas, ka būs nepieklājīgi vilkt ārā lielās ausis. Jā, kopš dzīvoju te, daudz satraucos par pieklājību, nu, vairāk nekā agrāk.

Drusku nāk baiga emocionalitāte virsū. Vakars bija labs, MP, VP un vēl viens gejs, tad Džons un exlokālais pubs. Labs vakars. Un tieši tāpēc emocionalitāte nāk virsū, jo bija tik labi. Vispār ir tā, ka pēdējā laikā sāk likties, ka ir par daudz tās hypomania. Ar visām tām mega ripām ir. Un ir baigi - gan labi, gan slikti. It kā labi, jo nejūtos tik mega depresīva, bet nav labi, jo iestājas mazliet pizdjets. Un baigi gribas klausīties AFP. Bet varbūt tas ir normāli? Nu, būt raw and emotional?

MP šodien centās mani pierunāt iet uz kino. Tuvākā brīvā diena 23. jūnijs. Ieliku kalendārā, tad jau redzēs. Secināju, ka man ir lieliska dzīve. Tikai kāpēc tik bieži gribas palīst zem segas un pazust. Dzīvot komā.

Un vēl visu laiku dzirdu dīvainus milzu būkšķus no dažādiem kaimiņiem. Tādus, kas izklausās pēc dīvāna pacelšanas un atlaišanas, lai krīt. Dzīvesvietas pārorganizēšanai par biežu (jo dzirdu to katru dienu, kad esmu mājās), otra versija, ka tas aizstāj sporta zāles svaru cilāšanu. Bet nu kaitina mani un biedē kaķus.