redz, tur jau visa tā scheduling problēmiņa rodas. dzīvojot pasaulē, kurā obligāti jāceļas tikosuntikos, kas bieži vien nav konkrētā hūmaņa dabiskajā sleep cycle īsti iederīgi. bet iet gulēt agrāk nekā gribas, lai sasniegtu tās optimālās stundas, tas liekas drausmīgi bezjēdzīgi vismaz manā personīgajā pieredzē ar.

bet nu, iet gulēt vienā un tajā pašā laikā katru dienu man anyway ir vieglāk nekā celties vienā un tajā pašā laikā. piemēram, ir tāds prikols - es reizēm pamostos kaut kādos nahuj piecos vai sešos no rīta un visa wide awake. ja es pēc metodes spiežu sevi migt tālāk līdz kad nu man actually jāceļas, es pieceļos ar totāli nestrādājošu smadzeni. ja es pieceļos tajos piecos, padaru kaut kādas mierīgas lietas (palasu kaut ko, nomazgāju traukus, paurķējos pa augiem, nu whatever random huiņas pa mā) un, kad man ap septiņiem uznāk atkal miegs, es aizeju pačučēt tālāk. un pieceļos vēlreiz, kad nu man uz darbu jāceļas, es vismaz fiziski un smadzeņdarbības efektivitātē jūtos diez gan ok.