pēc lieliskajiem piedzīvojumiem vlakā, izkāpām Hanušovice un devāmies iet. laikapstāklī it kā solīja lietu, it kā sauli, neko saprotamu. trase bija pārsvarā pa ielām / ceļiem / ietvēm izvēlēta. jo it kā pa lietu ir vieglāk uzkāpt kalnā, bet ne tad, ja jāslidinās pa dubļiem. līdzi ņēmu maiņas drēbes, kas būtu pēc iespējas ātržūstošas.

izgājām no miesta, pārgājām pāri upei Morava (1) un devāmies iet. tur kaut kāds miesta stūris. kaut ko tur mazliet pa mežaināku vietu. skatamies uz apkārt esošajiem kalniem un es rādīju, ja neietu pa ielu, tad mapy cz mūs dzina tur tajā kalnā un tad tajā. bet tad jāiet atkal pāri upei Morava (2), lai ietu pa veloceļu / ielu gar upi. kaut kā nebijām iedomājušies, ka tā iela būs tik šaura. kā brauc vāgeni, tā sanāk ik pa brīdim kāpt zālājā. kura pirms sētiņas nav nemaz tik daudz. aiz sētiņas - uz leju upe. tas bija mazliet stresaini. teicu: es esmu pazaudējusi sajūtu, kurā brīdī man beidzas viena panika un sākas jauna jau.

bet pēc dažiem km tomēr dot iet pa actual veloceļu, kas nav iela. joprojām asfaltēts segums, bet daudz mierīgāk. smadzene mazliet atslābst. visi aktīvi noņirdzas, kad ieiet rajonā Bohdíkov. jāiet cauri kaut kādam ciemam Raškov šajā reģionā. ciematā cilvēki nodarbojas ar troksni. (I am going to be killed by noise.) pļauj zāli un motorzāģē un troksni. katrs pie sevis (kā vēlāk noskaidrojās) nopūšamies, ka kāds idiots ieslēdzis mūziku vāgenā, atvēris durvis un tagad pats nedzird pāri zāles pļāvējam. bet, kā ejam tuvāk, tā arvien vairāk un vairāk parādās aizdomas, kas arvien izteiktāk un izteiktāk apstiprinās..

ziniet tos skaļruņus pilsētās, pa kurām laiž tās pasaules gala trauksmes sirēnas? pa tām skan kaut kāds radio, skaņa visu laiku raustās, protams, ka basu un augšu nav, tas viss čerkst... un tā skaņa ir kaut kāds pilnīgi nebaudāms 80o matu metāls. ā un Bon Jovi jaunāks hīts arī bija. un šis te notiek pa katru no tiem skaļruņiem. I shit you not. also, tas tiešām bija radio, jo bija arī reklāmas. nospriedām, ja mēs te dzīvotu, arī šo dienu vadītu darot vistrokšņainākos mājas soļa darbus, ko var izdomāt. brrr. scary shit. bet nu kaut kad jau atkal jāiet pāri upei (3) un izejam ārā no tā nolādētā miesta. un ejam gar upi. atkal šķērsojam upi Morava (4) un soļojam tālāk. smadzene atkal mazliet atsābst. pēc laiciņa atkal ir jāšķērso upe Morava (5) un pēc vēl ne tik ilga - atkal (6).

tagad atrodamies actual miestā Bohdíkov. uzminiet tagad, kas tur skan pa time pasaules gala skaļruņiem? mhm, tas pats radio, kurš visu laiku raustās, čerkst un vispār izdod baisas, baisas skaņas, kas oriģināli bija quite bad 80s shit.

VZ ieminas, ka gribētu to lietu vispār, bet nu dozētā daudzumā. es ierosināju, ka lietu, bet ne ilgāk kā 10 minūtes un tādu, kas neizmērcē viscaur. jo ir pārāk silti jau atkal. īpaši uz ielas. un miestu piedzīvojumi vēl nav beigušies, according to the route.