es zinu, zīīnu, ka es iesāku tos weekenda local historian postus un tad viss pazūd kaut kādā darbu stresu nekurienē. bet moš es savākšos darakstīt tur kaut ko arī par iepriekšējiem. šoreiz gan centīšos pagājušo weekendu.

tātad, for context, 2 nedēļas atpakaļ konkrēti sapisu vienu locītavu kājai. so šonedēļ nācās atrast trasi, kura būtu mazliet saudzīga. jo tikko atkopta locītava, negribējās to uzreiz trash-ot and put me out of action for even longer. laikaziņās solīja lietu pēcpusdienā.

aizbraucam tagad uz kaut kādu nekurieni, kaut kādā vismistiskākajā pieturā izkāpjam. Vrbatův Kostelec, jajebu. nevermind. ejam iet, nu! pie pirmā iegājiena mežā efektīvi apmaldamies. tur mainījusies taka mazliet, bet nu, attopamies uz pareizā workaround un ejam tagad uz upi. tur esot tilts. nēnuok, ja jūs to saucat par tiltu, es spēju tikai nopūsties. pārejam pāri tiltam. ejam pa mežu gar upi. dubļi, dubļi visur. tāds dubļu kvantums, ka uhti! kvalitatīvi nobrienamies pa dubļiem tur. norm noņirgušies paši. tad sanāk iet vienkārši pa mežu. likās, ka tur mazliet mierīgāk, bet nu ir dubļi. un jākāpj kalnā. stāvā. **nopūšas** tur.. vispār nebija tik slikts tas kāpiens, bet efektīvākajiem un stabilākajiem kājas punktiem... **nīgri skatās uz VZ** man kājas par īsu. besī. bet nu neko. uzkāpām, kas atliek.

tālāk tur turpinās un peļķu slaloms. VZ teica, ka sen nebija bijis. kaut ko nananā, ejam. atkal saprotam, ka te būs jālien pa kaut kādu nesaprotamu taku cauri krūmiem un nokritušiem kokiem. tur būšot tilts pāri upei (tai pašai, ja kas). iepriekšējais tilts tomēr bija tilts. te ir jobans fucking baļķis, ar dēli un baļķi, kur pieturēties. cenšoties kaut kā sauzdēt kāju, cenšos uzkāpt uz tās huiņas, kas nav nemaz tik zemu. stāvu tur, uzlikusi vienu kāju uz šaura pakāpiena, ar roku turos pie atbalsta baļķa un saku: "palīdzēsi man lūdzu tikt augšā, kaut kā, es nezinu īsti vēl kā, bet palīdzēsi?" VZ noņirdzas un piekrīt, ka nav skaidrs, no kuras puses palīdzēt. bet nu, uzkāpju uz baļķa, nīgri pāreju pāri. tur tagad jātiek lejā no tā baļķa. tur ir 3 šauršauri "pakāpieni". also, viss ir slapjš un slīd. sapratu, ka šī trase ir cilvēkiem ar garām kājām, bet mazu pēdas izmēru.

uzejam pa kalnu uz zaļo trasi tagad. tur kaut kāds nesaprotams nananā un jākāpj, jāiet pāri sliedēm. kaut kādi nesaprotami atpūtnieki pa ceļam. bet nu. ejam pa mežu. taka ir šaura, bet tīri ok. čiekuru dahuja. nu, tīri ok, līdz atkal ir jākāpj kalnā. tas nekad nebeidzas, tā kalnā kāpšana. nekad. uzkāpjam, secinam, ka skats vispār efektīvs. esam diez gan augstu. glīti, bet nu jāiet tagad pa mežu uz pilsētu Silnice. tur tāds akmeņu ceļš, paplats. visādi veļikotāji tur brauc garām. soļojam un ņirdzam par uzskaitītiem putnu būriem.

Silnicē man rodas jautājums: "ok, pohuj par pilsētām kalnā, bet nahujam viņi būvē pilsētas slīpumā?" bet nu, aiz Silnices sanāk iet pa pļavu un proper ceļu mazliet. bija kaut kādi plūmju koki, bet nu plūmes vēl nebija gatavas. nesanāca uzēst šitos. aizejot līdz Smrček jau drusku apnikusi iela. bet aiz Smrček vispār jāiet atpakaļ mežā anyway. Žumberk virzienā. nav tā, ka baigi palicis atmiņā, liekas, ka bija kaut kādi kalni, bet nekas pārāk traks. aizejam līdz zaļā trase krustojas ar zilo un tālāk pa zilo. lai izvairītos no skarba kalna.

ejot pa zilo trasi ir dahuja atkal dubļu, peļķu un dubļi, dubļi, dubļi. VZ jau sāk paust, ka apnikuši mazliet tie dubļi. it kā sen nebija bijuši, bet nupat paliek par daudz jau. nostaigājamies gar dīvainiem ezeriem. atkal kaut kādas nesaprotamas tiltveidīgas konstrukcijas. apsveram domu, ka moš Tāboras tiltu būvētāji šajā krajā praktizējas, taisa prototipus un iemēģina idejas.

starp citu, KĀ nu KĀ viņi dabū gatavu šito ierīkot purvus kalnos un slīpumos? brīžiem tā, ka slīpumā sausāk ir zemāk nekā augstāk. kas tas par voodoo science te?

bet aiz ezeriem atkal jāiet pa pļavu. tur ir dubļi un pļava. bet iešana pa zāli vismaz norm notīra apavus no trakākajiem dubļiem. vismaz tas. aizejot līdz nākamajam ezeram, tur atkal mazliet apmaldamies, bet nu jāiet kaut kādā nesaprotamā pilsētā. es nezinu, vai pilsēta ir adekvāts vārds tho. es pat nezinu vai miests ir. bet izejam tam cauri un sākas posms pa ielu / veloceļu uz Lukavice. pa ielu tomēr nav tik aizraujoši, bet vismaz nav dubļu. aizejam tagad līdz upei un uz nākamās zilās trases. iesim atkal gar upi.