it kā vispār gribas visādi rekomendēt Tāboru, kā the happy place, bet tur parasti visas paliktuves tā sabukotas, ka visi jau, šķiet, to sen zina anyways.

sestdien gan sanāca tā, ka.. bija plānots noiet 27 km pa mežu un gar upi, tā trase, kuru pagājušogad nenogājām, jo es Tāborā biju mazais, slimais nabadziņš. tur kaut kas ar to trasi nav labi, viņa varētu būt pārāk kļova, jo Māte Daba neļauj to nekā iet. pagājušogad saslimdināja mani 30 grādu vasarā. šogad tā lija, ka tas pat nebūtu bijis bravery tur iet iet, bet tas būtu bijis tupa stupid.

bet tam ir izgudroti barčiki!

Tābora ir tā maģiskā vieta, kur vjetnamietis piektdienā atvērts tikai līdz deviņiem, bet vēl desmitos ir vaļā. un tā pati vieta, kur sestdien apteksnis Cool Bar saka, ka svētdienā būs vaļā no 12, bet vēl pusdivos nebija. trijos gan bija.

Havanas barčikā noteikti ņemat manuela vistas tīstokli, tas ir ļoti labs. tikai bārda ir lēns un negribīgs apteksnis.

vispār brīvdienas izdevās izteikti brīvdienīgas. to nevar izstāstīt, cik brīvdienīgs chill visur sanāca. izrunāts tik daudz jestras huiņas, izmalkoti tik daudz gardi pivči un sidri. apskatīts tik daudz dīvainu ļaužu un mazliet pilsētas. vienīgais, ka paliktuve bija lejā pie upes un abus rītus sanāca sākt ar konkrēti stāvu kāpienu pa slapjām akmens trepēm. pa dienu atgriezties paliktuvē nebija opcija, jo cik var kāpt. toties milzu bonuss - paliktuvē Pie Kaķīšiem vispār ir arī kaķīši pie mājas saimniekiem. ar vienu ginger tom iedraudzējāmies sestdienas vakarā. pakasījām un visādi, kamēr pa terasi chill. bet nu, zvēriņam eventually bija jāiet Svarīgajās Zvēriņa Darīšanās.

ā, sestdienas vakarā Cool Bar bija pasualē labākais apteksnis. viņš bija neuzkrītošs, bet vienmēr uzradās apjautāties par aktuālajām vajadzībām pareizajā brīdī. ar uzrašanos nekad nesabiedēja ar pārsteigumu, bet nesanīgroja ar uzbāzību vai skaļumu.