kamēr nesanāk aprakstīt blissful svētdienu, savā tualetes stāstu blodziņā varu atskaitīties par te iekavētajām editēm.

1) Linz.
kafe, vane. tagad ieeju tur uz dāmistabu. priekštelpā ar izlietni stāv divas zajas, viena noslauka rokas un aiziet, otra - aiziet pie spoguļa un baksta sev seju ar pirkstiem. es aizeju kabīnē, tehniskā pauze, tad iznāku. zaja stāv un baksta sev seju. viņa pabīdās nostāk no izlietnes, lai ļautu man nomazgāt rokas. tad es uzzināju, ka tur ir dīvaini oversensitīvs krāns. man nejauši izdodas atgriezt par traku un ūdens pa gaisu, protams, ka vairāk virsū tai zajai, nevis man. nomurminu atvainošanos, pagriežu mazāku strūklu, nomazgāju rokas, noslauku un eju prom. apšļakstītā zaja turpina bakstīt seju pie spoguļa.

2) Linz.
tāpati kafe. eju uz tualeti, zinādama, kā ar krānu apieties. viss tur veiksmīgi. eju ārā no sieviešu tualetes un tupa dabūju pa seju ar vīriešu tualetes durvīm. čuvaks pat nepamanīja.

3) SpB.
nomazgāju rokas, "žāvēju" pie roku sildītāja, pie tualetes durvīm (ne kabīņu, bet visas tualetes telpas) klauvē. es drusku neizpratnē, bet roku sildītājs laikam sastrjomījās, uzdzirksteļoja man uz rokām un pļuk. noslaucīju rokas kleitā, gāju ārā. aiz durvīm neviena gaidītāja.