totāli nav spēka un iedvesmas proper darbiem, tad nu parakstīs burtus, kamēr ar vienu roku bakstu kaut kādu hujetu otrā laptopā.

tā jau nav proper brīvdiena, ja nav jāceļas agrāk kā darbadienā, vane? ballītes orgkomiteja sarosījās, piecēlās, tas viss, lai desmitos jau ietu no mā ārā (un secinātu, ka jau ir Silti). kvests ar tikšanu uz jobanu Okna nebija triviāls, bet nu aizbraucām. iešana iet pa mežu un kalniem, gar sliedēm, cauri laukiem, gar pļavām, vēl nezin kur. vispār, nebija tādu milzu ahtungu pa ceļam. bet ik pa laikam bija mazahtungu epizodes, par kurām varēja proper nosmieties. sadzinām daudz kvalitatīvas huiņas runājot. īpaši par līķu meklētāja usual day at the office. bet nu, smiltis, čiekuri, akmeņi - tas viss liekas nupat jau neatņemama sastāvdaļa. iespējams, ka man seko smiltis, pat Lielmiestā bija izbēruši.

vispār ļ pievaktējām, lai neaizejam nepareizi šoreiz :D par brīnumu - izdevās. nu, mežā. bija daudz interesantu ahtungu, bet samērā chill kopumā. šausmīgi, izteikti apm vispār. tā patika.
bet tad bija jāiet cauri kaut kādam ļ dīvainam miestam pa ielu. ne tur ēna, ne pūš, viss sastindzis un dveš papildus Siltumu. cilvēki visi dīvaini. tur man aptrūkās sajūtas, ka uzņemu skābekli, un tas drusku nokāva. galva reiba un melns gar acīm, bet nu neko. pa Mladá Boleslav gan drusku apmaldījāmies un tas viss. bet beigās kaut kā tomēr nonācām kaut kur, kur dod pivci un ēdienu.
26.5 km.

viesnīca atkal tāda, par kuru neko negribas diži teikt, gribas aizmirst to dīvaino mauzoleju. ja neskaita to, ka man tā īsti neviens ne ID, ne arī kartes datus neprasīja, nelika nekādas formas aizpildīt, ne ko. iedeva atslēgu un izejot paprasīja samaksāt. viss. ok. mūsdienās, kur visi visu laiku pieprasa visu ID'ot un vēl nez ko, radīja dīvainu sajūtu. bet mazliet arī atvieglojumu.

pa nakti bija daži barčiku feili un tas viss, bet nu, orgkomiteja nolēma aiziet iečekot vienu sportsbar. un tā bija tāda uzvara! VZ kaut ko pie ēdiena bija teicis, ka nu diez vai līdz četriem izturēs. ap puspieciem vai tika izlemts, ka laikam būtu prātīgi iet migt, jo vienpadsmitos tomēr jāvācas ārā no viesnīcas, pirms tam derētu kaut cik pagulēt.

nākamajā dienā padzērām rīta bezalkoholiskos dzērienus vakardienas ēstuvē. izlēmām, ka vīntonikus gribas citur. pastaigājām, paklīdām, pameklējām, izbesījāmies. nolēmām braukt uz Nymburk, jo tikai 24 minūtes vlakā un mums caur turieni anyway būtu jābrauc atpakaļ uz Prāgām. Nymburkā apmaldījāmies izteikti konkrēti, bet beigās tomēr uzvara bija uzvarīga, atradām pagājušās vasaras barčiku un tādā "Def of Bliss" stadijā nožūžojām tur atlikušo dienu līdz braukšanai uz Prāgām ar vlaku drusku pēc desmitiem. jā nu, bija silti, Izteikti Silti, +38, tas viss. bet neko, āra barčikā un ēnā, ik pa brīdim aiziejot uz kondicionēto tualeti, kur mazliet atvēsināties, hummojot ar vīntonikiem un limonādēm.
un VZ laifhaks par to, ka labākais veids kā atdzesēt nabaga telepurķi, to izmantojot par dzērienu palikni, tiešām strādā.

Prāgās bijām ap vienpadsmitiem, it kā aizgājām uz Jiržikbāru, tur Verka, bet nu, pēc dažiem als tiek saprasts, ka organismi ir noguruši. aizgājām pēc burrito un braucām uz savu kalnu.

labākais weekends.
druskukonkrēti besī realitāte šodien.