vispār te nesen bija Latvian Trio piesēšana. nē nu, sākās jau viss ar spuldzes mainīšanu. izrādās, ka ne tikai man ir problēma ar griestu lampas aizsniegšanu. pa ceļam pie EtF ar VZ spriedām, ka kastīšanu locīšanas bizness kaut kā neaizgāja (un vispār kastītes nomainīja), bet varbūt spuldžu mainīšanas bizness ir the way to go.

anyway, EtF iebaroja mums kaut kādu gruzīnu šņabi ar kaut kādiem augļiem vai kas nu tur. tas bija kaut kas izcili un abnormāli drausmīgs. nolēmu, ka nekad vairs neko pie viņas nedzeršu. nu moš kaut ko savu līdzpaņemtu. tad paklaiņojām pa viņas rajonu, lai secinātu, ka tur visi, visi, visi ir izgājuši uz barčikiem un neatstājuši mums vietas. bet nu, kaut kāda Pilzenes vieta jau atradās un tur varēja iemalkot kaut ko daudz gardāku.

šeit laikam jāpiemin, ka TrakZ bija beigusi ar mani runāt bez jebkādiem paskaidrojumiem. vienkārši tupa nerakstīja. es neko, arī nerakstīju, man ta kas. no citiem cilvēkiem uzzināju, ka TrakZ tikusi pie girlfriend. klusībā novēlēju viņai veiksmes un aizmirsu par to visu. pēc vairāku mēnešu pauzes (kāreiz, kad biju Berlīnē), TrakZ ņēma un atrakstīja. kā vēlāk noskaidrojās, tad viņas girlfriend no viņas izšķīrusies. TrakZ tajā pašā vakarā metās atpakaļ manā čatā. to be fair, man tā īsti viņas nebija pietrūcis, bet nu kaut kādi sakari te tagad notiek. personīgi man, protams, nav skaidrs, ko tieši viņa te tagad grib. pastāstīju šito EtF un viņa izteica ideju, ka varbūt TrakZ gribējusi no manis emocionālo atbalstu. bija apmēram sekundes pauze un viss Latvian Trio izplūda histēriskos smieklos.

bet nu labi pasēdējām. tad no Pilzenes iestādes mūs izmeta. EtF atteicās iet uz centriem, bet mēs ar VZ aizgājām vēl uz Jiržikbāru. Alehandro mums ļ centīgi lēja un lēja un vēl lēja. mēs centīgi malkojām un tērgājām, nananā, la vakars.

šeit atkal laikam jāpiemin, ka es Jiržikbārā esmu tā kā... nez. sapazinusies ar kaut kādu ukraiņu čuvaku, kurš tur ir totāla mēbele. sākumā es tur viņam drusku paskraidīju pakaļ, bet nekas no tā nesanāca un man tupa apnika. tad nebiju viņu tur manījusi kādu brīdi. tad viņš bija tur pēc NOHAs konča. un kad te, trešdien arī. un kaut kā. nav skaidrs, kas tieši tajā ukraiņa galvā notika, bet šitajā pēdējā reizē viņš konkrēti centās ar mani flirtēt un tā. visādi tur iztaisījās un tā un šitā. neatstājās gandrīz vispār. bet nu, man bija gruzīnu šņabis galvā un jestrs noskaņojums. man liekas, ka es nabaga čuvaku drusku salauzu. nu, nevis sirdi vai ko tādu, bet... aj, to nevar pastāstīt sakarīgi. ukrainis arvien vairāk un arvien redzamāk mani gribēja, bet es... nu. biju es, VZ par lielu uzjautrinājumu. bet ukrainis beigās bija tik ļ apjucis, ka likās, ka viņš jau sāka apšaubīt formālās fizikas pamatlikumus un visus esības pamatus.