vakar atkal bija ballīte četrās valodās. laikam. es vairs nejaudāju skaitīt. bet vispār vakardiena man ir kā divas dienas. pa dienu ar PF bijām mežā, pastaigājāmies, uz Billu aizgājām, nu tā. un tad sākās otra diena, kurā ieradās exmājbiedrs + 1 un atveda man kaķīti un visādas kastes. pēc tam jau bija jāiet uz picēriju atkal un tad SpB.

mīļo dienasgrāmatiņ, izgulēšanās kā parādība objektīvajā realitātē vispār pastāv vai arī tas ir totāls mīts?

also, šodien, protams, ka jāstrādā.

un kaķītis visu laiku cenšas dzīvoklī atrast, kur _vēl_ var aiziet un tad pārmetoši uz mani skatās, jo neatrod.