gribēju uzrakstīt garas pārdomas par to, kā veidojas manas attiecības ar citiem cilvēkiem, īpaši pieminot TrakZ, ar kuru labi tika iemalkots vakar.

tā vietā drusku gribas pabičoties par to, ka visi šodien visur, visi visur skatījās jobanu fudbolu. jā, arī telepurķos tūbiņā. jā, arī tad, ja nebija paņēmuši līdzi austiņas. jā, arī kliedza līdzi. jā, arī tiešā manā tuvumā.

vēl es tāda nananā nogurusi eju pa ielu. pretī nāk čuvaks, kas it kā pagaidām vēl ir legāli. viņam ir baltas in-ear austiņas, kas arī it kā kakbe nav aizliegts, bet nu nosodu vienalga. bet tad tā pavirši skatoties, kas ir mans parastais skatīšanās veids, viņa austiņu vads ir redzams līdz brīdim, kur tas nonāk viņa mutē. izskatās, ka viņš to otru vada galu ir vienkārši norijis. laikam ļ grib ieklausīties sevī.