Ras: vai jūs gadījumā nebijāt satikušies toreiz, kad mēs gājām uz Tibitu?
Ren: nēē, tā nebija viņa, tur bija tāda.. nu tā, kura cibā kakjux.
kaķ *facepalm*

sestdienas vakars bija jestrs indeed. Cinnamons ir lielisks indiešu restorāns, kurā, protams, vienkārši pasūtījām visus stārterus, because we can. nē nu, no sākuma pasūtījām bubbly, jo nespējām nekā saprast, ko tieši lai ēd. pēc pāris glāzēm jau gan viss kļūst skaidrāks. lieliski vakarējām, sajūsminājām apteksni, bijām pēdējie pacienti. nu viss, kā jau piedienas pie.

tam sekoja gājiens uz Trišām. jo, saprotiet, Trišas jau tagad agri taisās ciet. also, kas tas par džeza ansambli, kas visu vakaru spēlē vienu un to pašu? labi, ka ir pīpētava, jo tur var no tā paglābties. Ēģiptiešu apsargs gan vispār tur strādā jau.. man liekas, ka padsmit gadus. nē nu, talking about job security, protams. bet nu, džintōniks, kas garšo mazliet dīvaini. jocīgi cilvēki. tas viss. piezīmēšu, ka solītās paģiras svētdien tā īsti nebija. bet kaut kā jau ir tā, ka aiziešana uz Trišām ir tāda "home sweet home" vēsma, sajūties atstutēts pie vietas, dzer un nepurinies.
paldies Ras un Kic par. un see you on the other side, hehe.

vakar toties aizgāju pie Džemas uz barčiku. kaut ko tur tralalā tērgājām, ņirgājāmies. MrB bija norm sapļurkājies jau, tas arī tur kaut ko flirtīgi iesaistījās. bija vispār salīdzinoši daudz cilvēku. Džema vienalga paguva izsūdzēt man bēdas par savu otro darbu (well, pirmo darbu, ja tā ņem), tur kolēģis naudu neatdod, pacienti nemāk uzvesties, viss kas. saprotiet paši. stāstīja par saviem jaunajiem adulting goals. un tad viņa kaut kad pienāca klāt un teica, ka vispār es šovakar esot viņas support group. mazliet samulsu, bet nu, supportēju, kā nu mācēju. savs cilvēks taču.

bet šodien ir pirmdiena, gribas saritināties migā un neizdot skaņas. bija it kā optimistiska doma par Elenas sapingošanu, bet, dude, I can't talk any more.