jo dienu pirms došanās uz countryside un iešanu iet, ir jāaiziet paiet. tad nu tādā normālā solī devos ārā. saule spīd, ausīs skan BirdPen, nu lieliski, vai ne? soļoju pa iepriekš nezināmiem ceļiem, devos tādā kā Hammersmith virzienā. gāju un domāju visādas domas. labas domas, ne tik labas domas, mēģināju paskaidrot sev visādas lietas. par to gan nezinu, cik tas veiksmīgi bija. bet nu, kamēr iet, tikmēr jau viss labi. kaut kur pēc kādiem 4 km sapratu, ka vispār vajadzēja kaut kādu saules krēmu uzsmērēt. nopūtos, nolēmu, ka neiešu tagad meklēt tuvākos Boots šajā residential area, ies vien iet tālāk. atradu kalnu, kurā uzkāpt, jo kurš negrib uzkāpt kalnā? pēc laiciņa arī nokāpu no kalna lejā, jo kaut kad jau tam kalnam jābeidzas. pēc 7.4 km sapratu, ka, ja es gribu rīt būt normāls gājējs iet, tad turpmāko ceļu būtu prātīgāk braukt ar tūbiņu. (ha! es nebiju braukusi ar tūbiņu kopš 8. aprīļa.)

jūtos pelnījusi alkoholisko ledus tēju, jo nez kāpēc mājās ir alus krīze.