vakar tā nojōgojos, ka uhti! Anma prasīja, vai atkal gribu aštangu, mirkli aizdomājos, jo būtu interesanti padarīt kaut kādu vinyasa, bet tad sapratu, ka pie aštangas vismaz kaut kāds šitas te, progresa monitōrings sanāk. tad nu, ņēmām cauri. visu ko lika darīt grūtāk un trakāk. un bija tik labi. tiešām, tik labi. also, beidzot izdevās pašai noturēt headstand uz mirkli. bet, fuck, tie pirksti tā slīd vaļā.

Anmas klases šajā gadā pārsvarā ir ar mani vienu. pagājušajā gadā bija jau nolasījušies vairāki regulars, tur tas franču pāris un vēl pāris sievietes. it kā bijām jau proper grupa. bet šogad visi kaut kur paklīduši un nav saņēmušies. Anma teica, ka nezina, cik ilgi turpinās šīs "grupu" nodarbības. lieki piebilst, bet ļoti noskumu.