Es visu laiku pamanu, ka urbj. Aizvakar, piem, man bija jāpārlasa teksts feminisma lasāmpulciņam, un viņi sāka urbt tieši aiz sienas istabā, kur man ir visērtāk sēdēt, kad es kaut ko lasu, un man nācās iet uz virtuvi. Vismaz divreiz urba, kad man bija jāraksta b darbs. Reizēm urbj, kamēr es guļu (nu, līdz es pamostos, protams).