kāāā Anma mani šodien nodzenāja. tā kā biju vienīgais pacients, tad bija īsta aštanga. jo es esmu aštangas fans.
mums bija lielisks ritms. pamanīju, ka arvien mazāk skatos uz Anmu, kā viņa dara, bet jau pēc instrukcijām zinu, kas jādara. bieži vien jau sāku darīt vienlaicīgi ar izteikto instrukciju. vienā brīdī viņa teica, ka esot gribējusi pēc iespējas vairāk pozu iespiest tajā mums atvēlētajā stundā, tāpēc tik vēlu pārgājām uz visiem time. headstandam nepalika laiks vispār. bet nu. varbūt tā arī labāk, jo man beigās spēka nebija nemaz. viss ķermenis tāds drusku vārīgs un nodzinies. sirsniņa. ļoti iztīrīja prātu no tās pārņemšanās ar darbiem, kas mani ir nomocīijusi pēdējās 2 nedēļas. joprojām kā jau parasti nolemju, ka pajogošu pa mājām savā nodabā pa nedēļu pa vidu starp nodarbībām. bet man kaut kā ar to neiet. un ļoti, ļoti gribas tās rokas kaut kā uzkačāt. tas riktīgi mani tur atpakaļ.