sākšu savu apcerējumu ar svarīgo paziņojumu par to, ka vlak is the new honk.

vakar nez kāpēc nebijām pie RL, bet aizvakar gan bijām un šodien atkal brauksim. jo nu. err, anyway. tad nu vakar bija diez gan mokoša diena, jo pohiņa, tas viss. galvenā sarunu tēma par to, cik ļ viss besī. bet tas jau norm. err, anyway, vakarā bija skaidrs, ka nekur diži tālāk par picēriju jau neies. un mazliet pastrīdējāmies par to, kurš ir forbidden - 401 vai 403 errors. bet nu, šito atrisinājām ar gūgles palīdzību. reizēm ir tik jautri parunāt par browseriem un visādām tādām ar software development saistītām lietām.

pēc picērijas jau obligāti un nepiedomājot jāiet uz SpB. tur secinājām, ka ansamblī RHCP strādā čuvaks, kurš reizēm darba ietvaros ir siena. nu, kad noņēmis dzelteno spaini no galvas. secinājām, ka vispār uz abiem mākam atrisināt jebkādas problēmas. dažas tiešām atrisinājām. bet nu, nepierakstīju tai mirklī un kurš ta tagad atceras problēmu, kura jau atrisināta iepriekšējā vakarā!

tādā kā noslēgumā varu piebilst, ka VZ no rīta, kad saprata, ka tuvojas kafijas krīze, sāka pārdzīvot, ka tas nekad nebeidzas. nu tas, ka lietas beidzas, nekad nebeidzas! pagriezies ar izmisuma pilnu seju pret mani teica: "it never ends! oh wait..."