par barčiku secinājumi ir divi:

1) piektdienās tur ir visādi ļauži. ienākot un piesēžot vidējo vecumu novilku uz leju pa apmēram pusgadu, kaut arī publika tur bija tāda ap pensijas vecumu.
2) ir tik neaprakstāmi forši, kad no barčika var aiziet ar kājām mājās pa klusām ielām.

un tad atnācu mājās jau atkal ļoti labā noskaņojumā, tur bija pudele ruma, ciemiņš un labs vakara turpinājums. izrādās, ka ciemiņš šodien dosies apskatīt Elbow. jūsu humble žurnāla redakcija dosies viņus apskatīt pirmdien.

also, vispār liekas, ka vairāk jāiet skatīties mūzika dzīvajā. un nebūt ne obligāti tur uz milzu šitajām te. ir taču tik daudz totally affordable and enjoyable gigu šai pilsētā.
(btw, kāpēc AFP grasās koncertēt iekš Heaven? es to iestādi drusku ciest nevaru. laikam jau neiešu uz šito konci.)
jo nu, mūzika nav mirusi vai apstājusies.
varbūt gan tas tāpēc, ka pēdējā laikā esmu iepazīstināta ar visu ko salīdzinoši jaunu un ļoti labu.
un jāiegādājas Neil Gaiman jaunā grāmata.