Skaidrs ir tas, ka es esmu sūdīga skaidrotāja. Totāli nav pacietības. Raksturs tāds diez gan nesavaldīgs un smags. :D tāpēc sarunas ar jauno Randri bija pozitīvākas čatā, tur izdevās paslēpties. Ghh. Bet nu, tagad neko. Mācos nelamāties skaļi un nebakstīt ar pirkstu ekrānā. Pagaidām nesanāk to apgūt.

Priecē reizēm mūzikas apmaiņas ar cilvēkiem. Pat, ja reizēm jebļa dabūt uz telefona un pēc tam vēl ar emocijām jāsadzīvo. Pat tad tik ļoti svarīgi patīk, ka jāsmaida.

Šodien atkal ar MP. Bukosim braucienu uz Islas Canarias tai janvārī. :)